Klausītava

Doing Gender in (Post-) Socialist Art and Theory - Bojana Pejiča

Bojana Pejiča (Bojana Pejić), Dr.

“Doing gender” is a common phrase elaborated by those art historians and theorists engaged in providing “feminist inscriptions” in art history (Griselda Pollock). Parallel to the university, the museum is another discursive location, which also produces art history. The question is whether the museum which “does art history,” follows feminist inscriptions, and “does gender” as well.

In the past thirty years, we witnessed a significant number of museum exhibitions mapping the contemporary art production that emerged in post-communist Eastern Europe, which nowadays we call “former East.” I shall briefly discuss some of these geographical and transnational exhibitions held across Europe and in the United States. I do not intend to follow a traditional feminist obsession with the number of female artists included in the shows, since in all of the exhibitions they are prominently represented. However, in the past thirty years, alas, very few women artists working in post-communist Europe like to identify themselves as feminists. It is in this context that we started to “check” the meaning of gender in post-Communist geographies, trying to advance “feminist inscriptions.” The task of our project “Gender Check – Femininity and Masculinity in the Art of Eastern Europe” was to recognize and read gender identities as they had been visually addressed in the artworks produced in the age of state socialism and those realized after the fall of the Berlin Wall. The project engaged my colleagues based in 24 post-socialist countries (art historians, critics, artists and theorists), resulting in the exhibition, the catalogues, a series of symposia, and finally, the anthology “Gender Check: A Reader” (2010).

Atklāšana - Katrīna Teivāne - Māra Traumane

Katrīna Teivāne - Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra vadītāja, PhD.
Māra Traumane - Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas dizaina un arhitektūras institūta pētniece, Mg. art.

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Discussion And Q&A

Discussion And Q&A, Moderator – Ilya Lensky, Director of Museum ‘Jews in Latvia’.
Ilja Ļenskis ir muzeja “Ebreji Latvijā” direktors, Starptautiskās muzeju padomes–Latvija (ICOM Latvia) valdes loceklis un Starptautiskās Holokausta alianses (IHRA) Latvijas delegācijas vadītājs. I. Ļenskis absolvēja LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Viņa pētnieciskās intereses saistās ar Latvijas ebreju vēsturi, jo īpaši – apgaismības periodu un ebreju kopienas modernizāciju, kā arī Holokausta piemiņai veltītiem jautājumiem. Viņš ir vairāku grāmatu zinātniskais redaktors (“Neighborship Lost: Jews in Cultural Memory of Contemporary Latgale”, 2013/2018; “Holocaust Commemoration in Latvia in the Course of Time, 1945-2015”, 2017.), kā arī vairāku rakstu autors izdevumam Handbuch des Antisemitismus. Judenfeindschaft in Geschichte und Gegenwart un Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Raimonds Kaže

Raimonds Kaže, Journalist and researcher of Latvian sport history
Raimonds Kaže ir žurnālists un Latvijas sporta vēstures pētnieks. Viņš ir grāmatas “Futbols Smiltenē: no Meistera līdz Rullim” (2022) autors.

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Dr. Lara Lempertienė.

Dr. Lara Lempertienė, Head of the Judaica Research Center (Martynas Mažvydas National Library of Lithuania).
Dr. Lara Lempertiene (Lara Lempertienė) ir Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas (MMLNB) Jūdaikas pētniecības centra vadītāja un Jūdaikas kolekcijas kuratore. L. Lempertiene absolvēja Viļņas Universitāti un ir studējusi Jeruzalemes Ebreju universitātē, kā arī stažējusies Oksfordā. 2000. gadā viņa aizstāvēja doktora disertāciju “Rabīniskā ekseģēze tradicionālās ebreju izglītības kontekstā Lietuvas lielkņazistē”. Viņas pētnieciskās intereses saistītas ar Eiropas un Lietuvas ebreju vēsturi, bet pašreizējā galvenā pētniecības interese saistīta ar MMLNB manuskriptu kolekcijas pētniecību.

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Līva Vē

Līva Vē, Subject information expert (National Library of Latvia).
Līva Vē strādā LNB Nozaru Literatūras centrā un ir viena no Latvijas ebreju preses digitalizācijas projekta iniciatorēm. Viņa absolvēja Sorbonas Universitātes Filozofijas fakultāti. L. Vē interešu lokā ir Latvijas ebreju kopienas vēsture, kā arī Francijas agrīno Viduslaiku vēsture.

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Eyal Miller

Eyal Miller, Project Manager of the Historical Jewish Press’ digital collection (National Library of Israel).
Ejals Millers (Eyal Miller) ir Izraēlas Nacionālās bibliotēkas digitālās bibliotēkas Historical Jewish Press projektu vadītājs.

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Opening - Pauls Daija, Ilja Ļenskis

2024. gada 4. septembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) notika diskusija angļu valodā “Ebreju vēsturiskās preses digitālā atdzimšana”.

Diskusijā par preses digitalizāciju, pētniecību un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem/ iespējām piedalījās: Lara Lempertiene (Lietuvas Nacionālā bibliotēka), Ejals Millers (Izraēlas Nacionālā bibliotēka), Līva Vē (LNB), žurnālists Raimonds Kaže un Iļja Ļenskis (muzejs “Ebreji Latvijā”). Raimonds Kaže dalīsies pieredzē par ebreju futbola vēstures pētniecību 20. gadsimta 20. un 30. gados, izmantojot preses avotus.

Ilja Ļenskis ir muzeja “Ebreji Latvijā” direktors, Starptautiskās muzeju padomes–Latvija (ICOM Latvia) valdes loceklis un Starptautiskās Holokausta alianses (IHRA) Latvijas delegācijas vadītājs. I. Ļenskis absolvēja LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Viņa pētnieciskās intereses saistās ar Latvijas ebreju vēsturi, jo īpaši – apgaismības periodu un ebreju kopienas modernizāciju, kā arī Holokausta piemiņai veltītiem jautājumiem. Viņš ir vairāku grāmatu zinātniskais redaktors (“Neighborship Lost: Jews in Cultural Memory of Contemporary Latgale”, 2013/2018; “Holocaust Commemoration in Latvia in the Course of Time, 1945-2015”, 2017.), kā arī vairāku rakstu autors izdevumam Handbuch des Antisemitismus. Judenfeindschaft in Geschichte und Gegenwart un Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.

Pauls Daija – Dr. philol., literatūrzinātnieks, apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras un sabiedrības pētnieks, vairāku zinātnisku rakstu krājumu redaktors un sastādītājs, zinātniskā žurnāla "Letonica" galvenais redaktors (2013–2018), starptautisku pētniecisku projektu dalībnieks, zinātniskās literatūras tulkotājs, Latvijas Nacionālā bibliotēka (2022 līdz šim) Pētniecības vadītājs.

Ieva Graufelde, Jānis Krēsliņš, Māris Slokenbergs: Haralds Biezais – kā mēs viņu atceramies.

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Ieva Jaunupe. Haralds Biezais (1909–1995) un Ansis Artums (1908–1997): sarunu māksla vēstulēs

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.