Klausītava

Mārtiņš Mintaurs. Cilvēks mijkrēslī: Haralda Biezā pētījumi par Latviju nacistu okupācijas laikā (1941–1945)

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Viesturs Zanders. Haralds Biezais: autors, redaktors, izdevējs

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Pēteris Vanags. Haralda Biezā ieguldījums latviešu agrīno rakstu izpētē

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Guntis Pakalns. Haralds Biezais un folkloristika

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Elizabete Taivāne. Haralds Biezais reliģijpētnieka acīm

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Konferences ievads: Jānis Krēsliņš, Andris Vilks

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Brokastis ar Kantu

  2024.gada 30. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē notika norišu cikla “Kantam 300” pasākums “Brokastis ar Kantu”.

Argentīniešu rakstnieks Horhe Luiss Borhess par savu Kanta lasīšanas pieredzi teicis: “Kārlails mani iedvesmoja mācīties vācu valodu, un es mēģināju lasīt Kanta “Tīrā prāta kritiku” vāciski. Protams, es tajā iestigu – tāpat kā vairums cilvēku tajā iestieg, arī vairums vāciešu.” Filozofi Elvīra Šimfa un Igors Gubenko kopā ar pasākuma apmeklētājiem lasīja Kanta tekstu un iestiga tajā.

Šoreiz tā bija nevis “Tīrā prāta kritika” vai kāds cits no labāk pazīstamajiem Kanta darbiem, kas pieder pie viņa filozofiskās sistēmas, bet pirmskritiskā perioda darbs “Kāda garreģa sapņi” par zviedru mistiķi Emanuelu Svēdenborgu. Valstība, kurā mēs iestiegam, sekojot Kantam Svēdenborga sapņu izpētē, ir “ēnu valstība”, “fantastu paradīze”, “neierobežota zeme, kuru viņi var aprīkot pēc sirds patikšanas”, par būvmateriālu izmantojot “hipohondrisku noskaņojumu, pasakas un brīnumstāstus”. Kants kritizē, pat izsmej mistiķi Svēdenborgu, tomēr Svēdenborgs viņu arī fascinē. Šādu fantastisku, aizraujošu, tomēr iespējams arī bīstamu personāžu kā Svēdenborgs netrūkst arī mūsu dienās.

Filozofu sarunā tika aplūkots, kā atpazīt mūslaiku Svēdenborgus, kā pret tiem attiekties un cik lielā mērā katrs no mums līdzinās slavenajam garreģim.

 

Sarunas dalībnieki:

Elvīra Šimfa ir filozofijas doktore, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes docente, specializējas 18. un 19. gadsimta vācu, īpaši Imanuela Kanta filozofijā.

Igors Gubenko ir filozofijas doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, specializējas 20. gadsimta franču filozofijā.

 

Pasākums ir daļa no norišu cikla, kas veltīts filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai un ko organizē LNB sadarbībā ar LU. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024. gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicina uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiek izgaismota 18. gadsimta intelektuālās domas vēsture.

Pasākums ir viens no notikumiem ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas tiek īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.

Norišu ciklu “Kantam 300” atbalsta Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Gētes institūts Rīgā un latviešu-vācbaltiešu centrs Domus Rigensis.

Priekšlasījumi un diskusijas izstrādāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), ko īsteno LNB sadarbībā ar LU.

Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu “Starptautiska konference par godu 300. gadadienai kopš Imanuela Kanta dzimšanas” finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.

“Itāļu tulkotāja no Ozolu dzimtas”. Saruna ar Margaritu Karbonāro par latviskajām saknēm

2024. gada 28. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā “Retumu pasaule” notika saruna ar Margaritu Karbonāro (Margherita Carbonaro).

Margarita Karbonāro Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. 2017. gadā klajā nāca viņas Zigmunda Skujiņa “Miesas krāsas domino” tulkojums (Come  tessere di un domino), kas bija pirmais Itālijā izdotais latviešu romāns itāliešu valodā. Tapuši jauni tulkojumi: Noras Ikstenas romānam “Mātes piens” (Il latte della madre), Regīnas Ezeras romānam “Aka” (Il pozzo), Jura Zvirgzdiņa grāmatai bērniem “Mufa. Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu” (Rinoceronte alla riscossa), Regīnas Ezeras stāstu un noveļu krājumam “Cilvēkam vajag suni” (L’uomo ha bisogno del cane) un Ingas Gailes romānam “Stikli” (Frammenti di vetro).

Tulkotāja daudz darījusi un turpina darboties latviešu literatūras popularizēšanas jomā Itālijā – gan stāstot par saviem tulkojumiem, kā arī publicējot rakstus blogos. Piemēram, blogā Perìgeion lasāms Margaritas Karbonāro raksts par latviešu tautasdziesmām, kā arī virkni viņas atdzejoto dainu:  https://perigeion.wordpress.com/2020/11/25/dainas-poesie-popolari-lettoni/

Margaritas Karbonāro ieguldījums novērtēts ar Latvijas apbalvojumiem – 2018. gadā viņa saņēma Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca”, bet 2022. gadā – Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Speciālbalva” par latviešu literatūras popularizēšanu itāļu valodā.

Sarunas gaitā pasākuma klausītāji uzzināja, kā tulkotāja saistīta ar Ozolu dzimtu un par Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrodamām mākslinieka Niklāva Strunkes vēstulēm Arturam Ozolam (1890–1969), viņas vectēvam.

Pasākumā bija iespēja aplūkot īpaši atlasītus materiālus no LNB krājuma. 
Sarunu vadīja LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte Astra Šmite.

DH Raidieraksts: Nr.6 Apdraudētās kopienas: lībieši un DH

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) – Raidieraksts – Nr.6 "Apdraudētās kopienas: lībieši un DH"
🌐 Latvijas Nacionālā bibliotēka lnb.lv/

🎤 Haralds Matulis – raidieraksta vadītājs
🎤 Valts Ernštreits – Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētājs

Valts Ernštreits sarunā ar Haraldu Matuli apskata kā digitālu resursu veidošana palīdz saglabāt un popularizēt lībiešu valodu un kultūru. Darbā ar mazu resursu valodām digitālie resursi atvieglo dokumentēšanu, pētniecību un standartizāciju, paātrinot piekļuvi datiem un pētījumu rezultātiem. Šāda pieeja sniedz iespēju efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt pieejamību un radīt valodas vidi ar iespēju komunicēt lībiešu valodā, kas ir īpaši svarīgi izkliedētajai lībiešu kopienai un pētniekiem. Sarunas laikā tika ieskicēti arī nākotnes plāni un izaicinājumi – lībiešu valodas runas sintēze, digitālo resursu lietojamības un saskarnes dizaina uzlabojumi.

Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Raidieraksts veidots ar projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.

Dr. philol. Sanda Laimes lekcija “Senās zīmes Latvijas klintīs”.

2024. gada 23. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva “Virtakas klasē” notika Dr. philol. Sanda Laimes lekcija “Senās zīmes Latvijas klintīs”. S. Laime ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, un jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar Latvijas klinšu rakstu apzināšanu, dokumentēšanu un zinātnisku izpēti.

Lekcija “Senās zīmes Latvijas klintīs” iepazīstina ar Latvijas klintīs atstāto seno rakstu zīmju izpētes vēsturi, mūsdienu interpretācijām un interesantākajiem faktiem.

Šobrīd dažādos Latvijas smilšakmens iežos saglabāto zīmju skaits pārsniedz trīs tūkstošus. Atstāto liecību izcelšanās vēsture ir atšķirīga, bet tiek uzskatīts, ka tās ir saistāmas ar nu jau zudušām rakstu tradīcijām un rituāliem. LNB mācību telpa “Virtakas klase” nosaukta par godu Braslas upes krastā esošajam Virtakas iezim, kurā saglabājušies iegrebti vēlo viduslaiku raksti – dzimtu un aizsardzības zīmes. Virtakas ieža rakstus 1985. gadā atklāja dabas retumu pētnieks un publicists Guntis Eniņš ar biedriem, kas bija devušies ekspedīcijā gar Braslas upi jaunu, nezināmu alu meklējumos. Uz “Virtakas klases” sienas skatāma ieža rakstu kopija divkārtējā palielinājumā. Tā simbolizē Latvijas grāmatniecības senāko posmu – rakstus, kas Latvijas teritorijā lietoti pirms un daļēji arī paralēli kristietības un alfabētu ieviešanai.

Lekcija tika organizēta norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.