Klausītava

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevuma “Izstādes dzimšana. Kuratoriālās prakses atmiņas institūcijās” atvēršanas pasākums

10. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās grāmatas “Izstādes dzimšana. Kuratoriālās prakses atmiņas institūcijās” atklāšanas pasākums. LNB jaunais izdevums pievēršas izstādei kā starpdisciplinārai izteiksmes formai, kas atrodas starp mākslu un izziņu, starp kuratoru un pētnieku, starp apmeklētāju un institūciju. Atklāšanas pasākumu papildināja autoru diskusija “Kāpēc izstāde?” par izstāžu veidošanas problemātiku muzejos un bibliotēkās. Diskusijā piedalījās rakstu krājuma autori: mākslas zinātniece un kuratore Ieva Astahovska, kultūras vēsturnieks Gustavs Strenga, arhitekte Arnita Melzoba (GAISS arhitekti) un LNB Izstāžu centra dizainere Madara Lesīte-Volmane.

VĒSTURNIEKA MĀRTIŅA VIRŠA LEKCIJA "1920. GADA AGRĀRĀS REFORMAS LATVIJĀ EKONOMISKĀS UN POLITISKĀS SEKAS"

Vai agrārā reforma ietekmēja Latvijas attiecības ar Vāciju, Poliju, Zviedriju? Vai patriotiski noskaņotā muižniecība bija pelnījusi agrāro reformu? Vai jaunā Latvijas valsts pēc agrārās reformas guva tos ekonomiskos panākumus, ko Latvijas teritorijas saimniecība uzrādīja līdz 1913. gadam? Kā arī – vai agrārā reforma ietekmēja Latvijas kultūras un izglītības procesus?

Lai uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, laipni aicinām noklausīties Dr. hist. Mārtiņa Virša priekšlasījumu “1920. gada agrārās reformas Latvijā ekonomiskās un politiskās sekas”, kas notika 2026. gada 27. maijā Baltā Vilka klasē bibliotēkas 6. stāvā.

Vēsturnieks, politiķis un diplomāts Dr. hist. Mārtiņš Virsis kā vēsturnieks padziļināti pētījis Latvijas un Vācijas attiecības, kā politiķis un diplomāts veidojis Latvijas ārlietu dienestu un ārpolitikas pamatnostādnes, veicinājis diplomātisko attiecību atjaunošanu un nostiprināšanu, piedalījies sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu, pārstāvējis Latviju Austrijā, Vācijā, Lietuvā, Baltkrievijā.

1920. gada agrārā reforma Latvijā pamatoti pieder notikumiem par kuriem saka, ka tie “met garu ēnu”. Līdzīgi kā 1919. gada Igaunijas agrārā reforma, tā bija viena no radikālākajām agrārrefomām Austrumviduseiropā pēc Pirmā pasaules kara: no 3.7 miljoniem lauksaimniecības zemes, kas piederēja iepriekšējie īpašniekiem (galvenokārt vācbaltiešiem), agrārreformas rezultātā tikai 60 000 ha palika viņu īpašumā. Priekšlasījuma mērķis ir parādīt noteicošos faktorus un tā laika apstākļus, kas tik radikāli iespaidoja agrāro likumdošanu, ietekmēja latviešu un vācbaltiešu attiecības un mainīja Latvijas lauku ainavu un dzīves kārtību.

DH Raidieraksts: Nr. 13 | MI pratība humanitāram cilvēkam

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) – Raidieraksts – Nr. 13 "MI pratība humanitāram cilvēkam"

Latvijas Nacionālā bibliotēka https://lnb.gov.lv/

Haralds Matulis – raidieraksta vadītājs

Aldis Ērglis – Emergn Latvija vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks

Cilvēcīga saruna ar Aldi Ērgli par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, kas jāzina humanitāram cilvēkam.

 

Burvju uzvedne sekošanai līdzi MI jaunumiem, ko ierakstīt savā mīļākajā čatiņā:

“Izveido atskaiti, kuru izpildi katru dienu plkst 7:00. Apkopo tajā jaunākās ziņas par mākslīgā intelekta praktiskiem pielietojumiem, pievēršot īpašu uzmanību tam rīkam, ko es lietoju (piemēram, Claude, Gemini, chatGPT utt), izveido šo atskaiti html formātā un parādi man katru dienu.”

Raidieraksta sērija tapusi sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Diskusija ar Latvijas Republikas 15.Saeimas vēlēšanās kandidējošo politisko partiju kultūras ministra amata kandidātiem un partiju kultūras jomas pārstāvjiem

Gaidot 15. Saeimas vēlēšanas, trīs lielākās kultūras nozares pārstāvniecības organizācijas (biedrība "Laiks kultūrai", Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija) rīkoja diskusiju, kas ļāva savlaicīgi iepazīties ar partiju izvirzīto potenciālo kultūras ministra amata kandidātu vai kultūras nozari pārstāvošo personu darbam Saeimas komisijā un viņu izpratni par nozares aktualitātēm un galvenajām problēmām, kā arī novērtētu kandidātu kapacitāti aizstāvēt nozari konkrētajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Uz diskusiju tika uzaicinātas desmit partijas, kas saskaņā ar SKDS veikto aptauju 2026. gada martā saņēmušas lielāko procentuālo aptaujas dalībnieku atbalstu.

Diskusiju vadīja žurnālists Ingus Bērziņš un aktieris Jānis Kronis.

Diskusija "Reālistes: agrāk un mūsdienās"

2025. gada 13. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās krājuma izlases “Reālistes: Latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā” diskusija "Reālistes: agrāk un mūsdienās". Sarunu vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Zita Kārkla, bet sarunā piedalījās rakstnieces Andra Manfelde un Daina Tabūna. Sarunas gaitā dalībnieces atklāja savu skatījumu uz reālismu sava subjektīvā pasaules skatījuma un daiļrades perspektīvā, savijoties ar izstādes izvēlēto fokusu – sievietes perspektīvu.
 
Saruna tapusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā Latvijas zinātnes padomes finansētā projektā “Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi” (lzp-2024/1-0341).

LNB Zinātnisko rakstu 15. (XXXV) sējuma “Feministiskie skatījumi arhīvos un mākslās” atklāšana

2026. gada 16. aprīlī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Draugu telpā” norisinājās LNB Zinātnisko rakstu 15. (XXXV) sējuma “Feministiskie skatījumi arhīvos un mākslās” atklāšanas pasākums un mākslas un kultūras pētniecībai veltīta diskusija.

Pasākumu vadīja LNB Zinātnisko rakstu 15. sējuma atbildīgās redaktores – LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja, fotogrāfijas vēsturniece Katrīna Teivāne, Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta pētniece, mākslas vēsturniece Māra Traumane.  Atklāšanas vārdus sacīja LNB direktore Dagnija Baltiņa un Pētniecības vadītājs, literatūrzinātnieks Pauls Daija.

Diskusijā piedalījās rakstu krājuma autori – literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, kino pētniece Inga Pērkone un fotogrāfijas pētniece un arhivāre, LNB Mākslas krājuma eksperte Līga Goldberga.

 

LNB “Zinātnisko rakstu” 15. (XXXV) sējums turpina izzināt tēmas, kas aktualizētas 2024. gadā notikušajā starptautiskajā simpozijā un vasaras skolā “Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā”.  Rakstu krājums vērš uzmanību uz feminisma un dzimtes studiju tēmu aktualitāti un metožu pielietojumu Latvijas pētniecībā un institucionālajās praksēs.

Izdevums apkopo dažādu mākslas nozaru pētnieku, kuratoru, kā arī arhīvu un kolekciju speciālistu rakstus, kas pievēršas mākslas krājumu pārvērtējumam no feminisma un dzimtes studiju skatupunkta, mūsdienu teoriju ietekmei kultūras kanonu veidošanā un dzimtes studiju tēmu reprezentācijai vizuālajā mākslā un izstāžu praksēs.

Krājumā iekļautie latviešu, igauņu un lietuviešu autoru raksti publicēti latviešu un angļu valodā (ar kopsavilkumiem latviešu valodā). Autori: Līga Goldberga, Agne Narušīte, Liāna Ivete Žilde, Katrīna Teivāne, Mārtiņš Mintaurs, Sanita Duka, Inga Pērkone, Andra Silapētere, Marika Agu, Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš, Laine Kristberga, Jana Kukaine, Jānis Taurens, Ingrīda Peldekse.

Atbildīgie redaktori: Katrīna Teivāne, Māra Traumane, Pauls Daija. Literārās redaktores: Antra Bula (latviešu valoda), Laine Kristberga (angļu valoda). Māksliniece: Una Grants. Izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā.

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti ir recenzēts turpinājumizdevums – viens no ilglaicīgākajiem humanitāro un sociālo zinātņu periodiskajiem izdevumiem Latvijā un Baltijā (iznāk kopš 1964. gada). Kopš 2022. gada izdevums ir indeksēts Scopus datubāzē.

Izdevumu no atvēršanas dienas varēs iegādāties LNB veikalā “Draugu telpa” un eveikals.lnb.lv. Atvēršanas dienā izdevuma iegādei 10% atlaide.

Zinātnisko rakstu 15. (XXXV) sējums ir sagatavots un izdots projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001). Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmā “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026). Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

“Gājējs pret straumi”: Aleksejam Apīnim 100

2026. gada 26. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā “Retumu pasaulē” tika atzīmēta ievērojamā latviešu grāmatniecības vēstures pētnieka Alekseja Apīņa 100. jubileja.

Ar atmiņu stāstiem dalījās Apīņa darba turpinātāji, līdzgaitnieki, agrākās kolēģes, iezīmējot gan ievērojamās personības profesionālās darbības vērienu, gan personības cilvēcisko dimensiju. Pasākumu vadīja LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs, ar ievadvārdiem uzstājās LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga, klātesošos uzrunāja LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders, LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma un LNB Pētniecības vadītājs Pauls Daija.

Pasākuma turpinājumā atmiņās dalījās Apīņa kolēģes, grāmatniecības vēstures pētnieces Lilija Limane, Ināra Klekere un bibliogrāfe Velga Kince, grafiķis un mākslas vēsturnieks Valdis Villerušs.

Aleksejs Apīnis izveidojis LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, kuru vadīja vairākus gadu desmitus, radot pamatu vienai no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma kolekcijām. Klātesošie uzsvēra Alekseja Apīņa prasīgumu un darba vērtības, daudziem Apīnis bijis ikdienas varonis, personība ar savu stāju un principiem, vienmēr saglabājis morāli godīgu nostāju, kas padomju periodā nozīmēja riskēt ar savu darba un personīgo dzīvi arī pašam, piedzīvot dažādus sarežģījumus.

Alekseja Apīņa mūža darbs bija latviešu rakstītās kultūras un grāmatniecības pirmsākumu izpēte, īpaši pievēršoties rokraksta literatūrai un agrīnajai latviešu literārajai tradīcijai. Apīnis publicējis vairākas nozīmīgas monogrāfijas un pētījumus, tostarp “Latviešu grāmatniecība” (1977), “Neprasot atļauju” (1987), “Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum” (1991) un rakstu krājumu “Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās” (2000). Viņš publicējis vairāk nekā 200 zinātniskus rakstus bibliotēku zinātnē, grāmatniecības un latviešu literatūras vēsturē, kā arī būtiski veicinājis seno grāmatu un rokrakstu apzināšanu un saglabāšanu Latvijā. Apīnim ir nozīmīga loma arī latgaliešu rakstu valodas dokumentu saglabāšanā.

Pasākumā tika atklāta  LNB sagatavotā krājuma izlase “Gājējs pret straumi”, kas atklāj Apīņa personības daudzveidību un dažādas tās sabiedrībai līdz šim nezināmās šķautnes, ļaujot ieraudzīt Alekseju Apīni kā romantiķi, mākslinieku, fotogrāfu, dzimtas pētnieku, novadpētnieku, arī grāmatnieku un klasisko filologu.

Krājuma izlase “Gājējs pret straumi” skatāma līdz 18. jūlijam.

Izlases veidotāji: kuratore Kristīne Zaļuma, teksta autore Ieva Pauloviča, materiālu atlases veicējas Ināra Buce un Ieva Pauloviča, konsultants Viesturs Zanders, dizaina autore Madara Lesīte-Volmane, izstādes iekārtotāji Dāvis Ozoliņš un Jevgenijs Sisojevs, koordinatore Elīna Lazareva.

Izdevuma “Teksts mūs neinteresē” atklāšana

2026. gada 5. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā (1. stāvā) norisinājās izdevuma “Teksts mūs neinteresē” atklāšanas pasākums.

Izdevums tapis kā LNB izstādes “Teksts mūs neinteresē” (2024–2025) dokumentācija, vienlaikus kalpojot kā patstāvīgs ceļvedis grāmatas formas un tās pamatelementu nemainībā cauri gadsimtiem. Tas aicina padziļināt izpratni par lasīšanu, pievēršot uzmanību teksta izkārtojumam, proporcijām un dizaina akcentiem kā nozīmes nesējiem līdzās rakstītajam tekstam. Grāmatā apkopoti izstādes teksti, eksponātu, scenogrāfijas un pavadošo pasākumu fotoattēli, sniedzot ieskatu projekta norisē. Izdevums papildināts arī ar vairākiem jauniem, grāmatu dizainam un iespiešanas vēsturei veltītiem rakstiem. 

Grāmatas atvēršanas pasākumā klātesošos uzrunāja LNB direktore Dagnija Baltiņa un izdevuma sastādītāja, LNB Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja Ineta Vaivode, kura moderēja nozares profesionāļu sarunu. Saruna bija par fiziskas grāmatas fenomenu un kā tehnoloģisko, tā radošo pusi, no grāmatas dizaina iecerēm līdz ražošanas procesa daudzajiem darba posmiem.

Ikviens interesents bija aicināts jau pirms pasākuma uzdot jautājumus nozares profesionālēm, kurus atraktīvā veidā viešņas izlozēja pasākuma laikā. Par grāmatas tapšanu, ražošanu un dizainu sarunājās Jelgavas tipogrāfijas ražošanas direktore Anete Andersone-Dreimane, Rīgas Valsts tehnikuma pedagoģe Kristīne Kalniņa, uzņēmuma Arctic Paper pārstāve Lolita Butāne, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere un dizainere Madara Lesīte-Volmane.

“Teksts mūs neinteresē” izdevuma veidotāji: sastādītāja Ineta Vaivode, tekstu autori Dagnija Baltiņa, Rūta Briede, Beāte Orlova-Rotgalve, Aleksandra Samuļenkova, Ineta Vaivode, Armands Zelčs, dizainere Madara Lesīte-Volmane, fotogrāfi Reinis Hofmanis, Kristians Luhaers, Ilze Goldšteina, literārā redaktore Jolanta Treile, tulkotāja angļu valodā Daina Grosa. Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā. Izdevums tapis programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Izdevumu no atvēršanas dienas var iegādāties LNB veikalā “Draugu telpa” un eveikals.lnb.lv.

Saruna – Kultūras, vēstures un zinātnes biedrību mantojums Vidzemē - izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam”

Cēsu muzejā skatāma izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Izstāde veltīta Cēsu muzeja simtgadei, piedāvājot ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu bibliotēku, biedrību un iestāžu sabiedriskie un privātie krājumi. Raidieraksta saruna ir daļa no izstādes pavadošās programmas.

 

2026. gada 5. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika otrā saruna “Kultūras, vēstures un zinātnes biedrību mantojums Vidzemē”, kurā piedalījās izstādes kuratore, vēsturniece, LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma, Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, grāmatzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders. Sarunu vadīja vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks.

 

Laikposmā no 18. gadsimta otrās puses līdz pat valsts tapšanai, Cēsīs tāpat kā citur Vidzemē dibināja dažādas kultūras, vēstures un zinātnes pētniecības biedrības. Tās vienoja vācbaltiešu zinātniekus un interesentus, kuri daudz darīja ne vien vēstures pētniecībā, artefaktu apzināšanā un uzkrāšanā, bet arī kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā, saglabāšanā un popularizēšanā. Ar kultūras dzīvi Cēsīs līdz muzeja dibināšanas gadam saistāma 24 biedrību darbība. Vairāki autori pievērsās arī Baltijas pamattautu pētniecībai, dodot ieguldījumu arheoloģijas, etnogrāfijas un valodniecības jomās. Pētniecībā iegūtais materiāls kļuva par pamatu vairākām muzeju kolekcijām. Saruna veltīta arī grāmatas un bibliotēku lomai Cēsu apkārtnes biedrību ikdienas darbībā.

Cik nozīmīgi ir pētīt lokālu biedrību un organizāciju vēsturi Vidzemē un vai tas ir svarīgi Latvijas, arī Eiropas vēstures kontekstā? Biedrību mantojums un pēctecība – cik lielā mērā tas ir ietekmēji atmiņu institūciju krājumu kolekciju veidošanos? Par šiem un vēl citiem biedrību kultūras vērtību saglabāšanas jautājumiem sarunājās vēsturnieki un kultūras mantojuma pētnieki.

Saruna – Muižu bibliotēkas un kultūras vērtības Vidzemē - Izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam”.

Cēsu muzejā skatāma izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Izstāde veltīta Cēsu muzeja simtgadei, piedāvājot ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu bibliotēku, biedrību un iestāžu sabiedriskie un privātie krājumi. Raidieraksta saruna ir daļa no izstādes pavadošās programmas.

 

2026. gada 26. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pirmā saruna “Muižu bibliotēkas un kultūras vērtības Vidzemē”, kurā piedalījās izstādes kuratore, vēsturniece, LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma, izstādes projekta vadītāja, vēsturniece, Cēsu muzeja ekspozīciju un izstāžu darba vadītāja Vija Rozentāle, mākslas vēsturnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieks Jānis Kalnačs. Sarunu vadīja vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks.

 

Atmiņas institūciju krātuvēs, arī Cēsu muzejā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, glabātie kādreizējo Vidzemes muižu bibliotēku sējumi un citi materiāli sniedz liecības par muižu kultūras vērtībām Latvijā un izstādē veido dialogu ar mūsdienu sabiedrību par vēstures notikumiem, grāmatu un citu priekšmetu likteņiem pagātnē, lai ieraudzītu to lomu un ietekmi mūsdienu un nākotnes sabiedrības attīstībā.

Cik nozīmīgi ir pētīt muižu bibliotēkas un saglabātās kultūras vērtības? Kā tas ietekmē mūsdienu kultūrvietas un sabiedrību, un kāda loma šajos jautājumos ir atmiņu institūcijām, lai aktualizētu muižu vēsturi Vidzemē? Par šiem un citiem ar Vidzemes muižu kultūras vērtību saglabāšanas un publiskošanas jautājumiem saruna ar kultūras mantojuma jomas speciālistiem.