Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts

2024. gada 12. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā “Retumu pasaule” notika saruna “Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts”. Sarunā piedalījās literatūrzinātniece, LNB nozaru informācijas eksperte Madara Āriņa un literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts vadošā pētniece un Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs eksperte Inguna Daukste-Silasproģe.
Saruna bija veltīta Mārtiņa Zīverta (1903–1990) radošajai darbībai un tās interpretācijai padomju okupācijas varas apstākļos. Tika iezīmētas norises dramaturga darbībā t.s. Baigajā gadā, kad Zīverts kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru un izjuta spiedienu jaunās ideoloģijas apliecinošu darbu sarakstīšanā, kam tomēr nepakļāvās. Aktīvāka radošā darbība turpinājās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, kad iestudētas viņa lugas “Nauda”, “Minhauzena precības”, “Vara”. 1944. gada oktobrī, padomju armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju un Zīvertam saprotot, ka palikt Latvijā nav iespējams, viņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, Stokholmu.
Pēc Otrā pasaules kara Mārtiņa Zīverta vārds LPSR tika izņemts no Rakstnieku savienības biedru sarakstiem, brošūrām u. c. materiāliem un netika minēts. 50. gadu otrajā pusē, t. s. atkušņa periodā, tika atļauti dažu Zīverta agrāk sarakstīto lugu iestudējumi – “Minhauzena precības”, “Āksts”, “Ķīnas vāze”. 1980. gadu sākumā parādījās publikācijas periodikā un pieminēta dramaturga 80. jubileja, tomēr pilnībā Zīverta daiļrade Latvijā atpakaļ atgriezās tikai 80. gadu beigās. Mārtiņš Zīverts viesojās arī LPSR.
Mārtiņš Zīverts ir viens no izcilākajiem latviešu dramatiķiem, kurš savā daiļradē mākslinieciski augstvērtīgi risinājis indivīda un varas attiecību problemātiku, uzdevis eksistenciālus jautājumus un iedibinājis kamerlugas žanru latviešu literatūrā.
Ar sarīkojumu Mārtiņa Zīverta fonds aizsāka pasākumu ciklu, kas veltīts dramaturga 125. jubilejai, kura tiks atzīmēta 2028. gadā.