Klausītava

Discussion ‘The Digital Revival of Jewish Historical Press’ - Opening - Pauls Daija, Ilja Ļenskis

2024. gada 4. septembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) notika diskusija angļu valodā “Ebreju vēsturiskās preses digitālā atdzimšana”.

Diskusijā par preses digitalizāciju, pētniecību un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem/ iespējām piedalījās: Lara Lempertiene (Lietuvas Nacionālā bibliotēka), Ejals Millers (Izraēlas Nacionālā bibliotēka), Līva Vē (LNB), žurnālists Raimonds Kaže un Iļja Ļenskis (muzejs “Ebreji Latvijā”). Raimonds Kaže dalīsies pieredzē par ebreju futbola vēstures pētniecību 20. gadsimta 20. un 30. gados, izmantojot preses avotus.

Ilja Ļenskis ir muzeja “Ebreji Latvijā” direktors, Starptautiskās muzeju padomes–Latvija (ICOM Latvia) valdes loceklis un Starptautiskās Holokausta alianses (IHRA) Latvijas delegācijas vadītājs. I. Ļenskis absolvēja LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Viņa pētnieciskās intereses saistās ar Latvijas ebreju vēsturi, jo īpaši – apgaismības periodu un ebreju kopienas modernizāciju, kā arī Holokausta piemiņai veltītiem jautājumiem. Viņš ir vairāku grāmatu zinātniskais redaktors (“Neighborship Lost: Jews in Cultural Memory of Contemporary Latgale”, 2013/2018; “Holocaust Commemoration in Latvia in the Course of Time, 1945-2015”, 2017.), kā arī vairāku rakstu autors izdevumam Handbuch des Antisemitismus. Judenfeindschaft in Geschichte und Gegenwart un Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.

Pauls Daija – Dr. philol., literatūrzinātnieks, apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras un sabiedrības pētnieks, vairāku zinātnisku rakstu krājumu redaktors un sastādītājs, zinātniskā žurnāla "Letonica" galvenais redaktors (2013–2018), starptautisku pētniecisku projektu dalībnieks, zinātniskās literatūras tulkotājs, Latvijas Nacionālā bibliotēka (2022 līdz šim) Pētniecības vadītājs.

Ieva Graufelde, Jānis Krēsliņš, Māris Slokenbergs: Haralds Biezais – kā mēs viņu atceramies.

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Ieva Jaunupe. Haralds Biezais (1909–1995) un Ansis Artums (1908–1997): sarunu māksla vēstulēs

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Mārtiņš Mintaurs. Cilvēks mijkrēslī: Haralda Biezā pētījumi par Latviju nacistu okupācijas laikā (1941–1945)

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Viesturs Zanders. Haralds Biezais: autors, redaktors, izdevējs

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Pēteris Vanags. Haralda Biezā ieguldījums latviešu agrīno rakstu izpētē

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Guntis Pakalns. Haralds Biezais un folkloristika

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Elizabete Taivāne. Haralds Biezais reliģijpētnieka acīm

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Konferences ievads: Jānis Krēsliņš, Andris Vilks

Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Brokastis ar Kantu

  2024.gada 30. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē notika norišu cikla “Kantam 300” pasākums “Brokastis ar Kantu”.

Argentīniešu rakstnieks Horhe Luiss Borhess par savu Kanta lasīšanas pieredzi teicis: “Kārlails mani iedvesmoja mācīties vācu valodu, un es mēģināju lasīt Kanta “Tīrā prāta kritiku” vāciski. Protams, es tajā iestigu – tāpat kā vairums cilvēku tajā iestieg, arī vairums vāciešu.” Filozofi Elvīra Šimfa un Igors Gubenko kopā ar pasākuma apmeklētājiem lasīja Kanta tekstu un iestiga tajā.

Šoreiz tā bija nevis “Tīrā prāta kritika” vai kāds cits no labāk pazīstamajiem Kanta darbiem, kas pieder pie viņa filozofiskās sistēmas, bet pirmskritiskā perioda darbs “Kāda garreģa sapņi” par zviedru mistiķi Emanuelu Svēdenborgu. Valstība, kurā mēs iestiegam, sekojot Kantam Svēdenborga sapņu izpētē, ir “ēnu valstība”, “fantastu paradīze”, “neierobežota zeme, kuru viņi var aprīkot pēc sirds patikšanas”, par būvmateriālu izmantojot “hipohondrisku noskaņojumu, pasakas un brīnumstāstus”. Kants kritizē, pat izsmej mistiķi Svēdenborgu, tomēr Svēdenborgs viņu arī fascinē. Šādu fantastisku, aizraujošu, tomēr iespējams arī bīstamu personāžu kā Svēdenborgs netrūkst arī mūsu dienās.

Filozofu sarunā tika aplūkots, kā atpazīt mūslaiku Svēdenborgus, kā pret tiem attiekties un cik lielā mērā katrs no mums līdzinās slavenajam garreģim.

 

Sarunas dalībnieki:

Elvīra Šimfa ir filozofijas doktore, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes docente, specializējas 18. un 19. gadsimta vācu, īpaši Imanuela Kanta filozofijā.

Igors Gubenko ir filozofijas doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, specializējas 20. gadsimta franču filozofijā.

 

Pasākums ir daļa no norišu cikla, kas veltīts filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai un ko organizē LNB sadarbībā ar LU. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024. gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicina uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiek izgaismota 18. gadsimta intelektuālās domas vēsture.

Pasākums ir viens no notikumiem ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas tiek īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.

Norišu ciklu “Kantam 300” atbalsta Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Gētes institūts Rīgā un latviešu-vācbaltiešu centrs Domus Rigensis.

Priekšlasījumi un diskusijas izstrādāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), ko īsteno LNB sadarbībā ar LU.

Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu “Starptautiska konference par godu 300. gadadienai kopš Imanuela Kanta dzimšanas” finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.