Klausītava

Skaistuma lieciniece. Milda Palēviča Latvijas ideju vēsturē.

2024. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pasākums "Skaistuma lieciniece. Milda Palēviča Latvijas ideju vēsturē". Lai dalītos pieredzē par darbu ar ievērojamās, taču plašākai sabiedrībai joprojām maz zināmās kultūras teorētiķes Mildas Palēvičas (1889–1972) arhīvu, sarunā tikās kino režisore un rakstniece Kristīne Želve un filozofs Igors Šuvajevs, sarunu vadīja rakstnieks Svens Kuzmins.

Dr. phil. Milda Palēviča ir, iespējams, nopietnākā kultūras teorētiķe Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Viņa pati kā galvenos izcēlusi divus savas darbības virzienus: izstrādāt sistemātisku latviešu nacionālās estētiskas izklāstu un apkopot tās attīstības gaitu pilnā vēsturiskā pārskatā.
Pēdējos gados vērojama lielāka interese par Mildas Palēvičas personību un darbiem. 2021. gadā apgādā "Neputns" beidzot iznāca Igora Šuvajeva sastādītais darba "Estētiskās domas attīstība Latvijā" pirmizdevums, kā arī viņas dienasgrāmatu apkopojums. Savukārt Kristīne Želve uzsākusi darbu pie Palēvičai veltītas filmas "Mildas istaba".

Vai tas, ka interese par Palēvičas darbiem pēc Atmodas bijusi tik niecīga, saistīts ar viņas pārlieko balstīšanos marksisma doktrīnās? Un ja tā, tad kādēļ arī padomju akadēmiskā vide atteicās viņu pieņemt? Kas raksturo Palēvičas estētikas teoriju, cik aktuāla tā ir mūsdienās un kādi aizspriedumi jāpārvar, lai to saprastu un novērtētu? Kādu ieskatu sievietes, zinātnieces un 20. gadsimta sarežģītās vēstures liecinieces dzīvē sniedz viņas dienasgrāmatas? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja sarunas dalībnieki.

Pasākums notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

DH Raidieraksts: Nr. 5 Digitālo humanitāro zinātņu studijas RTU

Piektā “Digitālās humanitārās zinātnes” raidieraksta epizode veltīta digitālo humanitāro zinātņu izglītībai Rīgas Tehniskajā universitātē. Dr., prof. Marina Platonova sarunā ar Haraldu Matuli raksturo maģistra studiju programmas galvenos virzienus, atskatās uz programmas aizsākšanos un pamato tās arvien nozīmīgāko vietu līdzās citām Latvijā pieejamajām studiju programmām. Tāpat sarunas gaitā tiek noskaidroti trīs biežākie studentu profili, kuri izvēlas un kuriem noderīga šī studiju programma, un meklēta atbilde uz provokatīvu jautājumu, vai, beidzot šo programmu, studentam ir garantēts labi apmaksāts darbs DH / IT nozarē, kā arī raksturota reālistisku studentu prakses iespēju aina ar potenciālajiem darba devējiem. Raidieraksta noslēgumā izskan vairāki vērtīgi padomi ikvienam, kurš apver iespēju studēt Rīgas Tehniskās universitātes digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmā.
Raidierakstā “Digitālās Humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar interesantām DH jomas personībām par jaunākajiem DH pētījumiem Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

🎤 Haralds Matulis – raidieraksta vadītājs
🎤 Dr., prof. Marina Platonova – Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu maģistra studiju programmas direktore.

Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
0:00 Ko dara Marina Platonova
0:55 Kā RTU sākās DH studiju virziens
3:10 Kāpēc uzreiz maģistra programma
4:15 Trīs studentu tipi DH studijās
7:23 Kā atšķiras tehniskie un humanitārie studenti
9:46 Kas ir galvenais studiju kurss
12:38 Kāpēc studijas ir angliski
15:14 Cik ilgi drīkst studēt
20:14 Studentu saskare ar darba tirgu
23:46 Vai pēc DH studijām jums būs lielāka alga
29:24 Kā būt laimīgam studijās
33:21 Kā iemācīties strādāt grupā
37:06 Vai darba devēji ir gatavi hibrīdspeciālistiem

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas Digitālajās Humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt “digitalhumanities.lv” mājaslapu.

Mans Mollīns

LNB 5. stāvā skatāma grāmatas formai un dizainam veltīta izstāde “Teksts mūs neinteresē”. Par galveno izstādes iedvesmas avotu kļuva Rīgas pirmā iespiedējā Nikolausa Mollīna mantojums.
Izstādes atklāšanu ievadīja pasākums “Mans Mollīns”, piedāvājot trīs atšķirīgus skatījumus uz Rīgas pirmā iespiedēja profesionālo darbību, aplūkojot to gan mākslas vēstures kontekstā, gan pievēršoties ārzemju ietekmēm viņa profesionālajā darbībā.
Ar iespiedēja mantojuma daudzšķautņaino dabu iepazīstināja mākslas vēsturnieks Valdis Villerušs, LNB Letonikas un Baltijas centra krājuma eksperte Beāte Orlova, kā arī literatūras un grāmatniecības vēsturniece Ināra Klekere-Krekele. Pasākumu vadīja LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.

 

 

 

Johans Gotfrīds Herders: no pasaules atpakaļ Rīgā

Kā uzturēšanās Rīgā ietekmēja Johana Gotfrīda Herdera uzskatus? Kāpēc mūsdienās politikas pētnieki studē Herdera darbus? Vai 21. gadsimtā ir atkal nepieciešama apgaismība? 
Par šiem jautājumiem 2024. gada 8. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sarunājās Eva Pīrimē (Eva Piirimäe, Tartu), Kaspars Renners (Kaspar Renner, Potsdama) un Raivis Bičevskis. Saruna notika projekta "Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas" (LZP-2023/1-0263) ietvaros.

00:00:01 LNB pētniecības vadītāja Paula Daijas ievadvārdi
00:03:10 LU profesora Raivja Bičevska ievadvārdi
00:15:25 Vladimirs Tarasovs atskaņo Johana Gotfrīda Mītela (Johann Gottfried Müthel) skaņdarbu “Fantasie in G”
00:21:40 Potsdamas Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks Kaspars Renners iepazīstina ar savu disertāciju "Herders Rīgā: agrīno filozofisko, homilētisko, pedagoģisko un estētisko rakstu konstelācija" (Berlīne, 2023)
00:43:38 Tartu Universitātes profesore Eva Pīrimē iepazīstina ar savu monogrāfiju "Herders un apgaismības politika" (Kembridža, 2023)
01:13:10 Vladimirs Tarasovs atskaņo Johana Gotfrīda Mītela skaņdarbu “Menuet mit 6 Variationen in G”
01:23:50 Raivis Bičevskis iztaujā Kasparu Renneru un Evu Pīrimē
01:51:20 Vladimirs Tarasovs atskaņo Johana Gotfrīda Mītela skaņdarbu “Fantasie in F”

Johann Gottfried Herder: Aus der Welt zurück nach Riga

Wie hat der Aufenthalt in Riga Johann Gottfried Herders Ansichten beeinflusst? Warum beschäftigen sich Politikwissenschaftler heute mit Herders Werken? Braucht man die Aufklärung im 21. Jahrhundert?
Am 8. Februar 2024 diskutierten Eva Piirimäe (Tartu), Kaspar Renner (Potsdam) und Raivis Bičevskis diese Fragen in der Nationalbibliothek Lettlands. Das Gespräch fand im Rahmen des Projekts "Buch und Gesellschaft in Lettland: Europäische Dimension und kultureller Wandel" (LZP-2023/1-0263) statt.

00:00:01 Grussworte von Pauls Daija, Leiter der Forschungsabteilung der Nationalbibliothek Lettlands
00:03:10 Grussworte von Raivis Bičevskis, Professor der Universität Lettlands
00:15:25 Pianist Vladimirs Tarasovs: “Fantasie in G” von Johann Gottfried Müthel
00:21:40 Präsentation: Kaspar Renner, wissenschaftlicher Mitarbeiter der Universität Potsdam, Dissertation “Herder in Riga: Zur Konstellation der frühen philosophischen, homiletischen, pädagogischen und ästhetischen Schriften” (Berlin, 2023)
00:43:38 Präsentation: Eva Piirimäe, Professor der Universität Tartu, Monographie “Herder and Enlightenment Politics” (Cambridge UP, 2023)
01:13:10 Pianist Vladimirs Tarasovs: “Menuet mit 6 Variationen in G” von Johann Gottfried Müthel
01:23:50 Raivis Bičevskis im Gespräch mit Kaspar Renner und Eva Piirimäe
01:51:20 Pianist Vladimirs Tarasovs: “Fantasie in F” von Johann Gottfried Müthel

Diskusija "Grāmata. Forma. Stabilitāte"

2023. gada izskaņā Latvijas Mākslas akadēmijā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkota diskusija "Grāmata. Forma. Stabilitāte" par grāmatas formas noturību un tās materialitātes īpašo nozīmi mūsdienās.

Grāmatas forma vairāku gadsimtu garumā palikusi gandrīz nemainīga par spīti jaunām tehnoloģijām, digitalizācijai, mainīgām lasītāju vēlmēm un mūsdienu grāmatu dizaineru rīcībā esošajam milzīgajam līdzekļu arsenālam. 
Kas ir raksturīgs Latvijas grāmatu dizainam? Kā dizaineram atrast līdzsvaru starp saturu un formu? Kāpēc svarīgi pārzināt arī grāmatas ražošanas tehnoloģiskos procesus?
Diskusijā par grāmatas daudzšķautņaino dabu piedalījās LMA docents, mākslinieks Armands Zelčs, uzņēmuma "Arctic Paper" pārstāve Lolita Butāne, LNB Speciālo krājumu departamenta vadītāja Dagnija Baltiņa. Sarunu vadīja Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Diskusija notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Discussion. Transformations of ideas. Texts as different forms of art and communication

On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
www.gramatai500.lv/en/post/confere…-and-the-nation
Discussion moderated by Gustavs Strenga, Senior Researcher, NLL
Participants:
Solvita Krese, Director of the Latvian Centre for Contemporary Art
Viestarts Gailītis, Director of the “Skaņu mežs” music festival
Ieva Morica, Director of the Open Society Foundation DOTS
The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

Discussion. 100 years later. New challenges and tasks

On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
www.gramatai500.lv/en/post/confere…-and-the-nation
Discussion moderated by Dagnija Baltiņa, Director, Special Collections Department, National Library of Latvia
Participants:
Vija Kilbloka, Director of “Zvaigzne ABC” publishing house
Alīse Nīgale, Co-owner and Head of children’s book publishing house “Liels un mazs”
Jayde Will, Literary Agent of the platform “Latvian Literature”

The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

The early 20th century reader. To reach, to follow or to guide?

On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
www.gramatai500.lv/en/post/confere…-and-the-nation
Kristiāna Ābele. No longer a stranger in the realm of art: The contribution of “Mājas Viesa Mēnešraksts” to understanding visual arts in Latvian society. 1895–1905
Signe Raudive. The role of book advertisements in creating the public image of the publisher and the engaging of readers (1918–1940)
Piret Pärgma. A book for every reader. Publishing house Loodus and its activities in 1920–1940
Kārlis Vērdiņš. French cosmopolitan bestsellers and Latvian book publishing during a period of parliamentary democracy
Discussion. Engaging an audience in the early 20th century. How the publishing industry follows societal trends and opportunities to shape these trends
Session and discussion moderated by Eva Eglāja-Kristsone
The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

Big ideas, big projects, big men? Translation, encyclopaedias and patronage

On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
www.gramatai500.lv/en/post/confere…-and-the-nation
Discussion moderated by Gustavs Strenga, Senior Researcher, NLL
Participants:
Eva Eglāja-Kristsone, Director of the Institute of the Latvian Literature, Folklore and Art of the University of Latvia
Toms Ķikuts, Deputy Director for Research, Latvian National History Museum
Benedikts Kalnačs Senior Researcher, Institute of Latvian Literature, Folklore and Art of the University of Latvia

The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.