Klausītava

DH Raidieraksts: Nr.3 Latgaliešu valoda un digitālā vide.

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) - Raidieraksts - Nr.3 "Latgaliešu valoda un digitālā vide".
Haralds Matulis - raidieraksta vadītājs,
Sanita Martena – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesore.
Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas
digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā"
(Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, finansē Latvijas Zinātnes padome.
Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā / Digital Humanities in Latvia
www.digitalhumanities.lv/home/
Mūsdienu latgaliešu valodas korpuss MuLa2022: korpuss.lv/id/MuLa2022
Mūsdienu latgaliešu runas korpuss MuLaR: mularkorpuss.rta.lv/#!/

Ar dūmu smaržu Vecrīgā - Saruna pie melnajām klavierēm.

2024. gada 12. janvārī LNB Ziedoņa zālē notika ikgadējais 1991. gada barikāžu atceres pasākums. Ar tā laika aculieciniekiem un barikāžu dalībniekiem Rasmu Lezdiņu (toreiz Latvijas Vēstures muzeja darbiniece/restauratore)  un Kristianu Luhaeru (toreiz 19 gadus jauns kinohronikas operatora asistents) sarunājās LNB vadošais pētnieks, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Ar muzikālu stāstījumu pie melnajām klavierēm pasākumā piedalījās arī pianists Andrejs Osokins.

* Pasākuma nosaukumā ietverta atsauce uz “Sarunu pie melnajām klavierēm” 1991. gada 12. janvārī. Tas bija brīdis kad Latvijas Tautas frontes Domes sēdes starplaikā LU aulā pie tur esošā melnā flīģeļa sapulcējās Tautas frontes valdes locekļi, lai lemtu par barikāžu norisi – stratēģiski svarīgu objektu aizsardzības pasākumiem galvaspilsētā un novados.

GramataLatvija : Latviešu valoda mācību tekstos

Valodas apguve un lasīšana nav nodalāmas. Bieži vien mācību grāmatu teksti kļūst par būtisku informācijas avotu,  kas ne tikai palīdz apgūt valodu, bet arī iepazīstina ar kādas valsts kultūru. Neatkarīgi no tā, kāda valoda tiek apgūta, svarīgi izkopt lasītprasmi un jau pašā mācību procesa sākumā mudināt cilvēkus veidot pašiem savus tekstus.
Kādi ir mācību teksti, kas atrodami visdažādāko līmeņu valodas apguves grāmatās? Kas raksturīgs latviešu valodas apguves resursiem? Kādus stereotipus par latviešu kultūru atradīsim mācību līdzekļos? Kā rast līdzsvaru starp dzīvo sarunvalodu un sarežģītiem literāriem tekstiem, kas iemāca runāt “kā grāmatā”?
Par rakstītiem tekstiem un to izmantošanu mācību procesā sarunājas LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs un Daugavpils Universitātes pētniece Kristīne Ante, kas jau 10 gadus māca latviešu valodu čehu, slovāku un citu tautu studentiem Kārļa Universitātē Prāgā un Masarika Universitātē Brno. Par savu pieredzi latviešu valodas un kultūras apguvē stāsta arī čehiete Tereza Ņemečkova.
Ieraksts ir tapis Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.

Anša Gulbja laboratorija: ko mēs zinām par izdevēju?

Latviešu grāmatizdevējam Ansim Gulbim aprit 150 gadi. A. Gulbja izdevējdarbība ir iedvesmojošs stāsts par neatlaidīgu, strikti formulētiem principiem un ideāliem sekojošu izdevēju. Kādi ir mūsdienu cilvēka priekšstati par Ansi Gulbi, ko plašākai sabiedrībai izsaka viņa vārds? Vai tiešām atceramies tikai Latviešu konversācijas vārdnīcu?

Ierakstā par izdevēja ieguldījumu latviešu grāmatniecībā, viņa uzskatiem un personību piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Periodikas lasītavas galvenā bibliogrāfe Kristina Papule un LNB vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders. Sarunu vada LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.

“Atmiņu topogrāfijas” - atklāšanas svētki un diskusija par izdevuma tapšanas ceļu

2013. gada 25. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē notika LNB Mākslas krājuma atklātņu kolekcijas reprodukciju albuma “Atmiņu topogrāfijas” atklāšanas svētki un diskusija par izdevuma tapšanas ceļu. Sarunu ar albuma sastādītāju Mākslas krājuma eksperti Līgu Goldbergu un dizaina autori Unu Grants vadīja viena no izdevuma pavadošo eseju autorēm publiciste Santa Remere.

Izdevums vēsta par krājumā esošajām 20. gadsimta 20. – 30. gadu fotopastkartēm un to aversos un reversos ietvertajām personiskajām un kolektīvajām atmiņām. Tā priekšvārdā LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Katrīna Teivāne atklāj: “[..] pastkarte ir īpašs formāts. Tās reversā, kur ir paredzēta vieta pastmarkai, adresei un nelielai ziņai, ir rakstīti vēlējumi, jautājumi, lūgumi un sīkas ikdienas dzīves detaļas, ko cilvēki ir sūtījuši cits citam pa pastu, tādā veidā atklājot it kā maznozīmīgas un fragmentāras, taču tajā pašā laikā laikmeta garu iezīmējošas impresijas. Un tieši šī daudznozīmība ir izdevuma “Atmiņu topogrāfijas” centrā.”

Diskusija notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar  Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Izdevums ir bilingvāls un ir nopērkams LNB Draugu telpā. Tas ir tapis Valsts pētījumu programmas "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2020.–2022.) projekta "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai"/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī ar LNB Atbalsta biedrības līdzdalību.

Konference “Lasītprasme un lasīšanas veicināšana: izglītotas un demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņi”

Rīgas grāmatu svētku ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē 3. novembrī norisinājās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas un LNB kopīgi rīkota konference. Rīgā bija ieradušies Eiropas grāmatniecības nozares vadošie lektori un vārda brīvības aizstāvji, kuru pieredzē ieklausījās vairāk nekā 170 konferences dalībnieki.

Kristens Einarsons, Lillehammeres Vārda brīvības foruma rīkotājs (Norvēģija). Dāns Bēke no organizācijas EU-READ (Nīderlande) stāstīja par Eiropas lielāko lasītveicināšanas  organizāciju tīklu, kurā apvienojušās 45 institūcijas un biedrības no 23 valstīm,  tā  izveidota pirms 15 gadiem. Marija Deskura, Universālā lasīšanas fonda prezidente (Polija) uzsvēra lasīšanas nozīmi domāšanas attīstībā, šī prasme veido empātiju un ir izšķiroši nozīmīga zinātnes un biznesa attīstībā, sociālajā vienlīdzībā. Desislava Aleksijeva, Bulgārijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja, iepazīstināja ar starptautisko lasītprasmes pētījumu rezultātiem savā valstī - 53% no skolēniem 15 gadu vecumā trūkst lasīšanas pamatprasmes. Viņas vadītā organizācija lasītveicināšanu uzskata par savu galveno uzdevumu, organizē skaļās lasīšanas nodarbības bērniem. Ulrike Šmīgela-Homane (Vācija) iepazīstināja ar programmu “Grāmatu bērnudārzs” (Bücherkindergarten), tā ir uz sabiedrības ziedojumiem balstīta iniciatīva - dāvināt grāmatas bērnudārziem un iepazīstināt ar rakstniekiem. Otra pārstāve no Vācijas - Sandra Heihela  stāstīja par starptautisko lasīšanas festivālu “InterLese”, ārzemju rakstnieku programmā plānots iesaistīt arī latviešu rakstniekus. Savukārt Igaunijas Lasīšanas asociācija vadītāja Mēli Pandisa stāstīja par programmu “Lasīšanas ligzdas” - metodiski un organizatoriski ļoti veiksmīgu projektu pirmsskolas vecuma bērniem. Igaunijas teicamos sasniegumus lasītprasmes pētījumos varētu skaidrot ar stabilām Silvija Tretjakova no LNB Bērnu literatūras centra stāstīja par Latvijā izstrādātajām lasīšanas veicināšanas programmām.  un problēmām, kas pieprasa vienotas lasīšanas veicināšanas stratēģijas

Rīgas Grāmatu svētkus un konferenci atbalsta LR Kultūras ministrija, LNB, LGA, pasākums  notiek Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" projekta "Aldus Up – ceļš uz vienotu Eiropas grāmatu gadatirgu tīklu" ietvaros.

 

Štābiņš kokā, ābols rokā.

Četri trešklasnieki - Alise, Austra, Gabriels un Pauls - sarunājas par savām nodarbēm parkos, spriež, kā ierīkot pazemes dārzus, un atklāj savus mīļākos kokus. Sarunu vada izstādes “No Arkādijas līdz Marsam” kuratore Anda Boluža. Izstāde stāsta par parkiem un protestiem, un tā ir skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 13. maija līdz 17. novembrim.

Industriālais mantojums - Latvijas finieris.

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš sarunājas ar AS “Latvijas finieris” bijušo valdes un padomes priekšsēdētāju Juri Biķi un valdes priekšsēdētāju Jāni Ciemu.

1975.gadā, apvienojot 1873.gadā dibināto tāfeļu, zīmuļu un koksnes mehāniskās apstrādes fabriku “F.V.Nather”, kura vēlāk ieguva nosaukumu “Latvijas bērzs”, finiera fabrikas “Lignums” un “Furniers”, izveidoja Latvijas finiera ražotāju apvienību “Latvijas finieris”. Pirms Otrā pasaules kara minētās fabrikas bija sava laika modernākās un daudzās pasaules valstīs atpazītas bērza finiera un saplākšņa produktu ražotājas. Pēc uzņēmuma privatizēšanas 1992.gadā izveidoja slēgtu akciju sabiedrību “Latvijas finieris”. Šobrīd tas ir starptautisks koncerns ar ražošanas uzņēmumiem Baltijā un Somijā. Uzņēmums nodarbojas ar bērza saplākšņa un plātņu materiālu ražošanu un pārdošanu, mežsaimniecību un mežizstrādi, kā arī sintētisko sveķu un fenola filmu ražošanu. Produkciju pārdod vairāk nekā 60 pasaules valstīs.

 

Saruna par mūsdienu arhitektūras vietu kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā

Latvijas Nacionālā bibliotēka– valsts aizsargājams kultūras piemineklis.
Saruna par mūsdienu arhitektūras vietu kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā.
29. augustā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 104. dzimšanas dienā notika valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusa zīmes piešķiršanas pasākumus un saruna par mūsdienu arhitektūras vietu kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā. Sarunā piedalījās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Dr. arch. Juris Dambis, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors un 16 arhitektūras grāmatu autors Dr. arch. Jānis Lejnieks, grāmatu "Villa Guna. Māksla dzīvot" un "Arhitekts Meinhards fon Gerkāns Latvijā" autore un arhitektūras kritiķe Agrita Lūse.

Anita Smeltere par “Ronju laupītāja meitu”.

2022. gada rudens semestrī LNB "Senioru trešdienu" fokusā bija cilvēka dzīvē īpašas grāmatas. Dalībnieki iepazina personiskos grāmatu stāstus "Tautas grāmatu plauktā" un ekspozīcijā "Grāmata Latvijā", piedalījās īpašo grāmatu stāstu rakstīšanas darbnīcā rakstnieka Osvalda Zebra vadībā, kā arī iepazina LNB Skaņu ierakstu studiju, kur audioierakstu režisora Renarta Braufmaņa vadībā ierunāja pašu radītos tekstus.
Piedāvājam tos noklausīties.