Klausītava

Industriālais mantojums - VEF

Aicinām noklausīties digitālās kolekcijas "Industriālais mantojums" trešo raidierakstu, kas šoreiz veltīts Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) vēstures lappusēm. Ierakstā vēsturnieks Gatis Krūmiņš sarunājas ar ilggadējo VEF inženieri – konstruktoru un šobrīd SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidentu Juri Bindi.

Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF) bija viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Latvijā, tajā ražoja galvenokārt telefonus un telefonu centrāles, radioaparātus, skaitļošanas sistēmas, kā arī citu sadzīves tehniku. VEF 30.gados sāka izgatavot lidmašīnas, ventilācijas iekārtas, kā arī vēja ģeneratorus mājsaimniecībām. 1938.gadā izgatavoja vismazāko fotoaparātu pasaulē “VEF Minox”. Visā pastāvēšanas laikā rūpnīca ar saviem izgudrojumiem un ražojumiem piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs, gadatirgos, kur ieguvusi augstākus apbalvojumus, kā arī eksportēja tos pa visu pasauli.

Saruna ar komponistu Pēteri Vasku

Trešā saruna notiek 2023. gada 15. martā Vidzemes konertzālē "Cēsis", kur komponists un cenzūras pētnieks Edgars Raginskis sarunājas ar vienu no starptautiski atzītākajiem latviešu komponistiem, “jaunās vienkāršības” stila klasiķi komponistu Pēteri Vasku. Saruna sniedz ieskatu komponista radošajā darbībā padomju okupācijas pēdējās dekādēs un atklāj, kādi šķēršļi tika likti jauna komponista ceļā, kuru komunistu funkcionāri bija atzinuši par padomju ideoloģijai neatbilstošu un nevēlamu. 

Industriālais mantojums - Cēsu alus darītava

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš sarunājas ar leģendārās Cēsu alus darītavas bijušo direktoru Kārli Tomsonu.
Cēsu alus darītava ir lielākais alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā un viena no vecākajām alus darītavām Ziemeļeiropā, izveidota 1878.gadā. Padomju gados Cēsu alus darītavai kā filiāles tika pievienotas citas alus darītavas, kā rezultātā tika izveidota ražošanas apvienība “Cēsu alus”. Uzņēmumā ražotie alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni ieguvuši Valsts kvalitātes zīmi un tika eksportēti uz PSRS republikām. Uzņēmums saņēmis starptautisko kvalitātes standartu “BRC Global Standart-Food”, “CrefoCert” apliecinājumus un dažādas citas godalgas.

Cēsu alusindustrijamant

 

Industriālais mantojums - Cēsu alus darītava By LNB / NLL is licensed under a  Creative Commons License.

Valda Svirska vadīta nodarbība ”Seneka: par laimīgu un mierīgu dzīvi”

Filosofs un valstsvīrs Seneka, kurš pats pieredzējis trauksmainu dzīvi, izsaka tieši mūsdienu cilvēkam akūtas atziņas par laimīgu un mierīgu dzīvi.

Valdis Svirskis ir filosofs un meditācijas skolotājs ar specializāciju antīkajā filosofijā un Šri Činmoja skolas Sirds meditācijā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Meditācijas telpas sarunas ir veltītas cilvēka sevis izziņas un garīgās izaugsmes jautājumiem.

Helmūta Ancāna vadīta nodarbība ”Tukšums: koncepts budismā un meditācijas praksē”

Tukšums ir viens no centrālajiem jēdzieniem budismā. Vai tukšums ir nekas? Ko tukšums nozīmē meditācijas praksē?
Helmūts Ancāns ir ar izcilību absolvējis budisma filosofijas un psiholoģijas septiņu gadu klātienes studiju programmu Itālijā. Pirms tam un patlaban strādā banku un finanšu sektorā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Meditācijas telpas sarunas ir veltītas cilvēka sevis izziņas un garīgās izaugsmes jautājumiem.

Izrakt Šteinhaueru

31.martā LNB “Klīversalā” sarunu, priekšlasījumu un muzikālu priekšnesumu formātā tika pievērsta uzmanība izcilajai, bet nepelnīti aizmirstajai Jāna Šteinhauera (1705-1779) personībai.

Pasākumā uzrunu teica LNB direktors Andris Vilks, ar priekšlasījumu uzstājās arhitekts Pēteris Blūms.

Vēsturnieks, LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs par Šteinhauera personību 18 gadsimta kontekstā sarunājās ar LU profesoru, vēsturnieku Gvido Straubi, LNB vadošo pētnieci Beati Paškevicu, grāmatas “Šteinhauers un viņa laiks” autoru Alvilu Zaueru un arhitektu Pēteri Blūmu.

Ar muzikāliem priekšnesumiem, apvienojot tautas mūziku un hernhūtiešu dziesmas, uzstājās Ilga Reizniece, Zane Šmite un Ilze Grunte, savukārt Karlīna Īvāne un Amanda Patjanko iepazīstināja ar viola d’amore.

Ilustrācijā izmantots Johana Kristofa Broces zīmējums pēc Karla Gotharda Grasa (?) no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma. Skats uz Rīgas pilsētu no Tortlera, tagadējā Hammera dārza Pārdaugavā 1792. gadā.  Bd. V, Bl.99. LUAB

Plaisu sadziedēšana : Saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu

Otrā saruna notiek 2023. gada 25. martā Latgales vēstniecībā "GORS", kur komponists un cenzūras pētnieks Edgars Raginskis sarunājas ar daudzu paaudžu iemīļotas mūzikas autoru, komponistu un taustiņinstrumentālistu, estrādes ansambļu “Modo” un "Opus" līderi Zigmaru Liepiņu. Saruna sniedz ieskatu jauna komponista radošajā darbībā padomju okupācijas pēdējā dekādē un atklāj, kā padomju okupācijas varas iestāžu intervence veicināja mākslinieka latviskuma apziņas attīstību un tapa mūzika, kas kļuva par vienu no spēcīgākajiem Atmodas laika simboliem. 

Industriālais mantojums - Mikroautobusu rūpnīca RAF

Pirmā pārraide veltīta mikroautobusa rūpnīcas RAF vēstures lappusēm. Vēsturnieks Gatis Krūmiņš sarunājas ar leģendārās rūpnīcas kādreizējiem darbiniekiem, māksliniekiem-konstruktoriem Juri Kreicbergu un Olafu Ceplēviču, kas stāvējuši blakus mikroautobusa “Latvija” ražošanas vēsturei.
Mikroautobusu rūpnīca RAF (Rīgas autobusu fabrika) bija autobūves rūpnīca Latvijā, kas ražoja mikroautobusus, tajā 1957.gadā tika radīts pirmais mikroautobusa modelis PSRS. RAF ražoja standarta mikroautobusus, specializēto transportu – ātrās palīdzības, milicijas, pasta, ugunsdzēsēju mikroautobusus un autovilcienus, kas domāti lielāka cilvēku skaita pārvadāšanai lidostās un strādnieku un kravu pārvadāšanai šahtās. 1982.gadā izgatavoja pirmo mikroautobusu ar ūdeņraža dzinēju. RAF bija viena no lielākajām mikroautobusu rūpnīcām bijušajā Padomju Savienībā. Produkcija tika eksportēta uz padomju republikām un daudzām jaunattīstības valstīm.

RAFmikroautobussrūpnīcasIndustrial

 

 

Valdis. Kurzemē. Ceļotāja pieredzējumi un vērojumi Dievzemītes ārēs un sētās.

Bauska: [Aleksandrs Aleksandrovs], 2018.
[atkārtots izdevums; pirmizdevums 1928. g.] 199 lpp.
ISBN 9789934858192.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Grāmata Latvijā: Glābšana vai saglabāšana

Par pareizu grāmatu glabāšanu vērts aizdomāties laicīgi, vēl pirms tās ir jāglābj. Tiešie saules stari, pārlieku liels mitrums, kaitēkļi, kas iegraužas lapās – grāmatas gan mājas bibliotēku plauktos, gan bibliotēku krājumos pieprasa rūpīgu attieksmi un zināšanas.
Jaunajā podkāsta epizodē ieskatīsimies LNB Krājuma saglabāšanas centra ikdienā. Kad parādījās restauratora profesija? Kā risināt autentiskuma problēmu? Kāpēc grāmatu līmēšana ar skoču ir tabu? Par svarīgākajiem procesiem restaurācijā un preventīvajā saglabāšanā sarunājas konservācijas eksperte Austra Aizpuriete un KSC vadītājs Roberts Seržans. Sarunu vada LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.