Klausītava

Venta Sīļa nodarbība ”Saruna par brīvību”.

Brīvības dažādas nozīmes: autonomija, neatkarība, patstāvība. Vai būt brīvam ir grūtāk, nekā būt nebrīvam? Kāpēc vieni cilvēki bēg no brīvības, bet citi tiecas pēc tās? Kad apdraud indivīda brīvību? Brīvības iekšējie un ārējie apdraudējumi. Kā iemācīties būt brīvam indivīdam? Manas personiskās brīvības robežas un resursi. Par šiem un citiem ar brīvības izpratni saistītiem jautājumiem runās Dr. phil. Vents Sīlis. Dalībnieki aicināti iesaistīties diskusijā.

Meditācijas telpas sarunas ir veltītas cilvēka sevis izziņas un garīgās izaugsmes jautājumiem. Dalībniekiem pēc izvēles ir iespēja arī piedalīties kopīgā meditācijā

Grāmata Latvijā : Privātās bibliotēkas

Sarunas par grāmatām un lasīšanu turpinās jaunā ierakstā.

Pasvītroti, izcelti vārdi, marginālijas – mēs mijiedarbojamies ar grāmatu un dažkārt atstājam tajā savas lasīšanas pieredzes pēdas. Šīs piezīmes ir grāmatas īpašnieka domas atspulgs. Kad runa ir par kāda ievērojama cilvēka bibliotēku, tām ir arī liels pētnieciskais potenciāls. Gadījumi, kad privātā bibliotēka kļūst publiski pieejama vai pārvēršas par daļu no muzeja krājuma, nav retums. Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītājiem pieejama ir akadēmiķa Jāņa Stradiņa bagātīgā privātbibliotēka. Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumā glabājas Teodora Zaļkalna, Borisa Bērziņa un Jāzepa Grosvalda bibliotēkas.

Kas raksturo šos krājumus? Kas ir šo bibliotēku lielākā vērtība: grāmatu izlase vai atstātās piezīmes? Cik lielā mērā ir apzināts to akadēmiskais potenciāls? Kādi atklājumi ir tajos atrodami?

Sarunā piedalās kardioķirurgs, RSU asociētais profesors, PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš un Aija Zandersone, LNMM kolekciju glabātāja (B. Bērziņš, G. Šķilters, T. Zaļkalns, J. Grosvalds), vienā ierakstā apvienojot mākslas un medicīnas nozari. Sarunu vada LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.

Valda Svirska vadīta nodarbība ”Epikūrs. Filosofija jeb vieduma mīlestība kā māksla labāk dzīvot”.

Valda Svirska vadīta nodarbība "Epikūrs. Filosofija jeb vieduma mīlestība kā māksla labāk dzīvot".
Kā savā garīgajā dzīvē mēs varētu mācīties no domātāja Epikūra, kas populārajā literatūrā dažkārt dēvēts par hedonistu jeb miesiskās baudas cienītāju un materiālistu.
Valdis Svirskis ir filosofs, meditācijas skolotājs un praktiķis. Šrī Činmoja "sirds meditācijas" skolnieks.
Meditācijas telpas sarunas ir veltītas cilvēka sevis izziņas un garīgās izaugsmes jautājumiem. Dalībniekiem pēc izvēles ir iespēja arī piedalīties kopīgā meditācijā.

Grāmata Latvijā - Mājas bibliotēkas

Jaunajā podkāsta epizodē par kaut ko ļoti tuvu katram lasītājam.

Ērtie IKEA šūnu plaukti vai vecie, masīvie grāmatu skapji ar stikla durvīm – mums katram mājās ir noteikta lieluma grāmatu krājums, ko papildinām, sentimentāli saudzējam vai nododam tālāk. Par mājas bibliotēkām un to evolūciju sarunājas LNB Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma, vadošā Latvijas mediju vēstures pētniece Vita Zelče un LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.

Laikā, kad darbam un mācībām arvien biežāk izmantojam tiešsaistes saziņas platformas, neitrālais mājas bibliotēku fons kļūst par drošu izvēli vai veiksmīgu dizaina risinājumu. Kā ir mainījusies mājas bibliotēku nozīme? Ko grāmatu izvēle spēj pastāstīt par īpašnieku? Vai mēs paspējam izlasīt visas grāmatas, ko iegādājamies? Kās ir tās grāmatu sērijas, kas būs atrodamas gandrīz katra lasītāja grāmatu plauktos? Kādos gadījumos mājas bibliotēkas varam saukt par grāmatu kolekcijām, pie kuru izveides un izkārtojuma īpaši piedomājam, ieviešot savu sistēmu. Šķietami ikdienišķais sarunas temats aicina aizdomāties par mājas bibliotēkām gan vēsturiskajā šķērsgriezumā, gan vēršoties pie individuālās pieredzes.

Mārča Auziņa nodarbība ”Aristotelis. Nikomaha ētikas. Vēstījums mūsdienu cilvēkam par laimi”.

Aristoteļa "Nikomaha ētika" ir jau gadu tūkstošiem pārbaudīta ētikas un emocionālās labsajūtas klasika. Aktualizējot šo darbu mūsdienu kontekstā, Mārcis Auziņš fokusēsies uz laimes jautājumu.
Noslēgumā meditācija Mārča Auziņa vadībā.
Mārcis Auziņš ir Latvijas Universitātes profesors, kvantu fiziķis. Meditāciju apguvis pie dažādu garīgo tradīciju, galvenokārt – budistu, skolotājiem ASV, Ķīnā u. c.
Meditācijas telpas sarunas ir veltītas cilvēka sevis izziņas un garīgās izaugsmes jautājumiem. Dalībniekiem pēc izvēles ir iespēja arī piedalīties kopīgā meditācijā.

Grāmata Latvijā: Dzīvesstāstu žanrs. Hernhūtieši

LNB izstādē “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” eksponēts unikāls materiāls – UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautie hernhūtiešu rokraksti, tostarp dzīvesstāsti.

Par dzīvesstāstiem gan hernhūtiešu brāļu draudzes kontekstā, gan ārpus tā sarunājas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone un LNB vadošie pētnieki: Beata Paškevica un Mārtiņš Mintaurs.

 

Dzīvesstāstu žanrs vienlaikus ir gan sociāls vēstījums, gan iespēja izzināt sevi un tas nebūt nav arhaisks. Dzīvesstāsti evolucionē un viena no to mūsdienu formām ir dienasgrāmata –  ikdienas notikumu fiksācija, pārdomas ko uzliekam uz papīra. Vai domājam par to, kas ir šo tekstu adresāts? Kāds bija tapšanas process toreiz un tagad? Ar ko unikāli ir hernhūtiešu dzīvesstāsti un kā mainījās tā laika domāšanas paradigma? Savienojot mūsdienīgo skatījumu ar vēsturisko, sarunas dalībnieki pievēršas šiem un citiem jautājumiem.

Valda Svirska nodarbība “Plotīns mūsdienu cilvēkam: par visa pirmsākumu, par gaismu un tumsu”.

Sengrieķu filosofs Plotīns (III gs.) ir formulējis brīnišķīgas atziņas par visa pirmsākumu, par gaismu un tumsu gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Viņš runā arī par to, kā ar klusumu dvēselē sagatavot vietu, kur nolaisties Dievam. Filosofs Valdis Svirskis aktualizēs Plotīna domas mūsdienu cilvēka skatījumā.

Noslēgumā meditācija Valda Svirska vadībā.

Valdis Svirskis ir filosofs, Šrī Činmoja skolnieks un meditācijas praktiķis. Savu filosofijas promocijas darbu veltījis Plotīna idejām.

Meditācijas telpas sarunas ir veltītas cilvēka sevis izziņas un garīgās izaugsmes jautājumiem. Dalībniekiem pēc izvēles ir iespēja arī piedalīties kopīgā meditācijā.

“Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” - Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars

Pasākums “Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika 26. septembrī izstādes “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” pavadošo norišu programmas ietvaros.

Pasākuma programma:

• Paula Daijas ievadvārdi
• Jāņa Krēsliņa dzejoļa “Pieminot Juri Indriķi Loskīlu” (1973) lasījums aktiera Jāņa Kroņa izpildījumā
• Māras Grudules priekšlasījums ““Mēs šeitan esam viesi...”. Ieskats Georga Heinriha Loskīla dzīvē un darbos”
• hernhūtiešu dziesmu koncerts mūziķu Zanes Šmites un Ilzes Gruntes interpretācijā

Pasākums notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izstādes “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” skatāma LNB 5. stāva izstāžu zālē līdz 2023. gada 30. jūlijam.

Par sieviešu lomu dzejā un tulkošanā. Zitas Kārklas saruna ar Elēnu Nī Hilenānu un Martinu Evansu

Atzīmējot Starptautisko tulkošanas dienu, 2022. gada 29. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika paneļdiskusija un dzejas lasījumi “Sievietes, dzeja, tulkošana. Saruna”. Pasākumu organizēja Īrijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Literature Ireland un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Diskusijā piedalījās īpašie viesi no Īrijas: dzejniece un tulkotāja Elēna Nī Hilenāna (Eiléan Ní Chuilleanáin) un dzejniece Martina Evansa (Martina Evans). Sarunas moderatore – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dr. philol. Zita Kārkla. Raidieraksts ir tapis pirms pasākuma kā pašizziņas saruna starp moderatori un dzejniecēm. Raidījumā tiek lasīti Elēnas Nī Hilenānas un Martinas Evansas dzejas fragmenti. Ingas Gailes atdzejojums latviešu valodā.

 

Intro Music by David_Hilowitz. "Daylight Savings".

 

 

Par Eiropas baroka laikmeta operu. Denisa Hanova saruna ar Lolitu Fūrmani

Kādi bija operas mākslas veidošanās priekšnoteikumi? Kādas teorētiķu un 17.gs. galminieku kļūdas tika pieļautas, meklējot antīkā teātra izcelsmes un tradīciju skaidrojumus? Iespējams, opera tapa kā metodoloģisks pārpratums, iespējams, tā laika eksperti lasīja viltotu Aristoteli. Kādi sižeti, tēmas un noskaņojumi atspoguļojās baroka laikmeta muzikālajā teātrī? Par ko sapņoja, no kā baidījās un par ko skuma tā laika sabiedrība notīs, dekorāciju skicēs un kastrātu vokālajā mirdzumā? Kultūrpētnieka D. Hanova saruna ar Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori un pētnieci L.Fūrmani.

Līdz 8. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē ir skatāma izstāde "B kā baroks", kas veltīta aizmirstam, bet ārkārtīgi aktuālam kultūras mantojumam – barokam. To pavada podkāsta sarunu cikls, kurā piedalās izstādes tapšanā iesaistītie pētnieki Dr. art. Deniss Hanovs, Dr. Philol. Aija Taimiņa, Dr. Philol. Pauls Daija, Dr. art. Lolita Fūrmane, LNB grafikas krājuma glabātājs Dimitrijs Zinovjevs un Dr. Phil. Valdis Tēraudkalns.