Klausītava

Grāmata Latvijā: Fotogrāfija un teksts

Vārds “fotogrāfija” ir divu grieķu vārdu salikums φωτός (phōtós) jeb “gaisma” un γραφή (graphé) jeb “rakstīt”. Fotografēt nozīmē “rakstīt ar gaismu”. Patiešām, fotogrāfija tāpat kā rakstīts teksts ir komunikācijas veids. Šajā “Grāmatas Latvijā” podkāstā mēs runāsim par fotogrāfijas un teksta mijiedarbību radošajos foto projektos, kas paver neierobežotas iespējas pašam autoram izmantot šos divus izteiksmes veidus. Kā fotogrāfs/mākslinieks līdzās attēlam izmanto tekstu? Kā vizuālā un verbālā komunikācija mijiedarbojas?

Vizuālās kultūras pētniece un fotogrāfijas vēsturniece Baiba Tetere aicināja uz sarunu par fotogrāfijas un teksta mijiedarbību mākslinieci un publicisti Ievu Raudsepu un fotogrāfu Aivaru Liepiņu, ilggadēju laikraksta “Diena” fotožurnālistu un vairāku autorprojektu autoru.

Grāmata Latvijā: Fotogrāmatas

Pēdējā desmitgadē vizuālās mākslas mīļotāji ir pamanījuši fotogrāmatu klātesamību izstāžu zālēs un mākslas festivālos. Bez jau pazīstamām mākslas izdevniecībām, kas publicē atzītu autoru fotogrāmatas, veidojas mazas izdevniecības, kas veic dizainiskus eksperimentus un pārvērš fotogrāmatu par unikālu mākslas darbu. Fotogrāfi veido pašizdevumus. Fotogrāmata pati par sevi kļuvusi par mediju un nopietnu spēlētāju kultūras industrijā.
Vizuālās kultūras pētniece un fotogrāfijas vēsturniece Baiba Tetere aicināja uz sarunu par fotogrāmatu laikmetīgās fotogrāfijas platformas un galerijas ISSP projektu vadītāju un kuratori, kā arī fotogrāfi Evitu Gozi un fotogrāfu un izdevniecības “Milda Books” līdzdibinātāju Georgu Avetisjanu.

***

Raidierakstā pieminētās fotogrāmatas:
1) Jim Goldberg, Raised by Wolves (Zürich: Scalo, 1995), 319.
2) Alessandra Sanguinetti, The Adventures of Guille and Belinda and the Enigmatic Meaning of Their Dreams (London: MACK, 2003), 120.
3) Nadezhda Ermakova, An Ordinary Story (2020).
4) Jonas Bendiksen, The Last Testament (New York: Aperture, 2017), 468.
5) Murray Ballard, The Prospect of Immortality (London: GOST Books, 2016), 160.
6) Anaïs López, The Migrant (2018), 120.
7) William Henry Fox Talbot, The Nature of Pencil (London, 1844-1846).

Neatkarības laika teātris

Tišheizere, Edīte, Rodiņa, Ieva, Jonīte, Dita, Mellēna-Bartkeviča, Lauma. Neatkarības laika
teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā. Rīga : LU
LFMI, 2020. 560 lpp.
Tekstu lasa Augusts Zilberts.

Pie mikrofona Gunārs Jākobsons

Jākobsons, Gunārs. Pie mikrofona Gunārs Jākobsons. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020. 303, [1] lpp.
Tekstu lasa Ieva Gundare.

Krauklis. Jānis Ziemeļnieks

Zeibots, Andris. Krauklis. Jānis Ziemeļnieks. Rīga : Dienas Grāmata, 2020. 621 lpp. Sērija “Es
esmu…”.
Tekstu lasa Katrīna Taurēna.

Itālija ar mani

Smiļģe, Ieva. Itālija ar mani. Rīga : L’Italii, 2020. 224 lpp.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Vēsturisko rožu dārzs

Lancmane, Lauma. Vēsturisko rožu dārzs = Garden of Historical Roses. [Rundāles novads] :
Rundāles pils muzejs, 2020. 231 lpp.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Jēkabs Strazdiņš

Kalnačs, Jānis. Jēkabs Strazdiņš. Rīga : Neputns, 2020. 242 lpp.
Tekstu lasa Augusts Zilberts.

Aijā žūžū, kukainīši!

Van der Berga, Estere. Aijā žūžū, kukainīši. Rīga : Latvijas Mediji, 2020. 32 lpp.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Mans institūts

Hausmanis, Viktors. Mans institūts. Rīga : Zinātne, 2020. 240 lpp.
Tekstu lasa Augusts Zilberts.