Klausītava

Šoreiz piedāvājam sarunu par bērnu literatūras un ideoloģijas tēmu.  Sarunā tikās bērnu literatūras entuziaste Dace Bargā, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš un publiciste, mākslas kritiķe, arī rakstniece Santa Remere. Kad runājam par ideoloģiju, mēs par to varam domāt plašākā nozīmē, kā par noteiktu sociālpolitisku uzskatu un vērtību sistēmu vai šaurākā nozīmē – gluži vienkārši kā par audzināšanu. Vai bērnu grāmatām jābūt pamācošām? Vai grāmatas var sabojāt vai varbūt uzlabot bērnus? Kādi ir labas bērnu literatūras kritēriji? Ko drīkst un nedrīkst rakstīt bērnu grāmatās? 

Gatavojoties ziemas saulgriežiem, piedāvājam svētku vēstures, tradīciju, recepšu un ticējumu apkopojuma ierakstu no LNB krājuma. Skaņu ieraksts radīts īpaši Āgenskalna Ziemassvētku tirgum, bet to būs interesanti klausīties arī mājās.

Drukātās grāmatas joprojām pārliecinoši pārspēj e-grāmatas izdevumu skaita ziņā, apgāžot 20. gadsimta vidus prognozi par drīzu analogās grāmatas nāvi. Tomēr pēdējos gados ilgtspējīgas attīstības kontekstā bieži dzirdam ieteikumu lasīt digitāli pieejamus tekstus, lai tādējādi saudzētu dabu, jo īpaši mežus. Arvien jaunas grāmatas jau “dzimst digitāli”, ievērojami resursi tiek veltīti atmiņas institūciju materiālu, tai skaitā bibliotēku grāmatu, digitalizēšanai, lepojoties ar pieejamības celšanos un it kā zaļāku vides resursu izlietojumu. Vai ekrānā lasīts teksts tiešām ir videi un lasītājam draudzīgs? Kādu piesārņojumu rada iespiestas grāmatas ražošana? Vai ir iespējams salīdzināt abu atstātās CO2 pēdas?

LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” projektu vadītāja Inga Surgunte sarunājas ar biedrības “Zaļā brīvība” vadītāju Jāni Brizgu un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes locekli Arti Ērgli. Jānis un Artis ir aktīvi iesaistījušies arī "Grāmata Latvijā" nodarbības tapšanā par drukātu un elektronisku tekstu ietekmi uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti.

Svinot Mārtiņdienu, piedāvājam noklausīties svētku vēstures, tradīciju, recepšu un ticējumu apkopojumu no LNB krājuma. Šis ieraksts tika radīts īpaši Āgenskalna Mārtiņdienas tirgum, kas notika š.g. 8. novembrī.

Par padomju laika pagrīdes mākslu un pašizdotajām (t.s. samizdata) grāmatām sarunājas LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags. Sarunu iedvesmojusi LNB pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā”.

Padomju sistēmā visa veida informācijas izplatīšanu, arī grāmatu izdošanu un zināmā mērā arī lasīšanu, stingri kontrolēja drošības un cenzūras iestādes. Par spīti tam, tie padomju pilsoņi, kuri vēlējās piekļūt avīzēs nepublicētām ziņām vai lasīt aizliegtas grāmatas, neoficiālus žurnālus un grāmatas pavairoja un izplatīja paši. Tādējādi viņi riskēja tapt arestēti un notiesāti.

Kas bija padomju pagrīdes kultūra un kāda vieta tajā bija pašizdotajām grāmatām? Kādas pašizdotās grāmatas izplatīja Rīgā 20. gadsimta 70. un 80. gados? Vai par pašizdoto literatūru var uzskatīt tikai grāmatas?  Šiem un citiem jautājumiem pievēršas abi runātāji.

Mūsdienās bibliotēkas cenšas veidot aktīvu dialogu ne tikai ar saviem lasītājiem, bet arī ar apmeklētajiem. Ekspozīcijas un izstādes, kas iepazīstina ar bibliotēku krājumu muzejiskajām vērtībām, kļūst par arvien iecienītākām komunikācijas platformām. Kā un cik lielā mērā mums izdodas izmantot šīs platformas, lai uzrunātu, iepazītu un sadzirdētu savus dialoga partnerus – grāmatu izstāžu apmeklētājus? Vai mēs viņiem šķietam interesanti sarunu biedri? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras pētnieks, kurators, dizainers, strādājot pie grāmatu izstādes, un ar kādiem – apmeklētājs, tajā nonākot? “Grāmata Latvijā” podkāstā projektu vadītāja Inga Surgunte sarunājas ar LNB Izstāžu centra dizaineri Aneti Krūmiņu un domnīcas “Creative Museum” vadītāju Inetu Zelču Sīmansoni, aicinot abas iejusties gan grāmatu izstāžu apmeklētāju, gan to veidotāju – dažādu profilu profesionāļu – ādā.

 

Ķerus, Viesturs. Meža meitene Maija. Rīga : liels un mazs, 2019. 94 lpp.

Vanaga, Agnese. Plastmasas huligāni. Draugs pazudis . Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.
99 lpp.

Freibergs, Viktors. Kinomāna slimības vēsture. Rīga : Aminori, 2019. 117 lpp.