Klausītava

Verners Štarks : Kanta pusdiengrāmata jeb Kanta dzīve kopš 1802. gada vasaras / GER

Verners Štarks (Werner Stark): Kanta pusdiengrāmata jeb Kanta dzīve kopš 1802. gada vasaras.
Prāts Rīgā - Starptautisks forums Imanuela Kanta 300. jubilejas gadā.

Raivis Bičevskis: “Tomēr tieši šeit tiek veikts pretējs eksperiments” / LV

Raivis Bičevskis: “Tomēr tieši šeit tiek veikts pretējs eksperiments”. Sekundārkantiskas piezīmes uz Kanta gada malām.
Prāts Rīgā - Starptautisks forums Imanuela Kanta 300. jubilejas gadā.

Raivis Bičevskis: “Tomēr tieši šeit tiek veikts pretējs eksperiments” / GER

Raivis Bičevskis: “Tomēr tieši šeit tiek veikts pretējs eksperiments”. Sekundārkantiskas piezīmes uz Kanta gada malām.
Prāts Rīgā - Starptautisks forums Imanuela Kanta 300. jubilejas gadā.

DH Raidieraksts Nr.7 DH no politikas veidotāju skatpunkta.

Haralds Matulis – raidieraksta vadītājs .
Edvards Francis Kuks – Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītājs.

Raidierakstā minētās pētījumu programmas, Digitālo humanitāro zinātņu VPP un Valodu tehnoloģiju iniciatīva:
www.digitalhumanities.lv/proj...
www.vti.lu.lv/

Sievietes un kanons: aizmirsto balsu atgūšana. Alijas Baumanes piemērs - Zita Kārkla

Sievietes un kanons: aizmirsto balsu atgūšana. Alijas Baumanes piemērs

Zita Kārkla, PhD

Dažādi faktori ietekmē kritērijus, pēc kuriem literārie teksti tiek vērtēti kā 'labi': gan estētiskie strāvojumi, gan ideoloģiskās nostājas, tostarp dzimumu lomas dažādos laikos. Latviešu literatūras kontekstā līdz šim ir maz pētīts, kā rakstnieces sievietes saistītas ar literatūras kanonu, kura veidotāji galvenokārt bijuši literatūrkritiķi, zinātnieki un pedagogi vīrieši. Rakstnieču darbi bieži tikuši ignorēti, uzskatot, ka tie reti sasniedz vispārējo, ar to galvenokārt saprotot vīriešu rakstītās literatūras līmeni. Līdzīgi tikusi marginalizēta arī autoru sieviešu darbu tematika, iekļaujot literatūru, kas pievēršas sieviešu pieredzēm, ikdienai vai ar sievietes pašrealizāciju saistītām tēmam, nišas kategorijā. Lekcijas mērķis ir pievērst uzmanību nenovērtētai modernisma rakstniecei Alijai Baumanei (1891–1941), literatūras vēsturē dēvētai par 'fona fenomenu'. Baumanes piemērs ļauj kritiski pārdomāt literatūras kanona veidošanas principus, paplašina izpratni par rakstniecēm, kuras dzīvoja un strādāja 20. gadsimta pirmajā pusē, viņu centieniem un iespējām, reizē ievietojot latviešu sieviešu rakstniecību plašākā transnacionālā kontekstā un aplūkojot to kā daļu no pasaules literārās ainavas.

Organizē:
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija.

Filmu mantojums un dzimtes studijas: saiknes meklējumi - Inga Pērkone

Filmu mantojums un dzimtes studijas: saiknes meklējumi

Inga Pērkone, PhD

Saistībā ar filmu digitalizāciju (gan analogo filmu pārveidi, gan jaunu filmu uzņemšanu galvenokārt digitālos formātos) un kinomākslas mantojuma arvien plašāko pieejamību, pasaules, arī Latvijas kino pētniecībā iezīmējas arhīva jautājums. Tas liek domāt par to, vai un kā mēs izprotam audiovizuālās kultūras mantojumu un ko mēs ar to darām? Referātā tiks raksturoti daži arhīva jautājuma teorētiskie un praktiskie aspekti un pievērsta uzmanība kino mantojuma specifikai dzimtes studiju kontekstā.

Organizē:
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija.

Dokuments, dokumentācija un arhīvs performances mākslas kontekstā - Laine Kristberga

Dokuments, dokumentācija un arhīvs performances mākslas kontekstā. Andra Grinberga fotogrāfiju arhīva piemērs

Laine Kristberga, PhD

Prezentācijā lektore pievērsīs uzmanību dokumenta, dokumentācijas un arhīva nozīmei performances mākslas kontekstā. Tā kā performances māksla ir gaistoša, pārejoša un notikumā balstīta mākslas forma, dokuments – gan kustīga, gan nekustīga attēla formā – ir ārkārtīgi svarīgs artefakts ne tikai attiecīgā notikuma rekonstruēšanā, bet arī mākslas vēstures pētniecībā kopumā. Kā piemērs tiks aplūkots Latvijas performances mākslinieka Andra Grinberga (dz. 1946) fotogrāfiju arhīvs, kas pieder Jānim Zuzānam un glabājas “Zuzeum” muzeja kolekcijā.

Organizē:
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija.

Femīnais skatiens un kvīrās ilgas - Igors Gubenko, Laura Brokāne

Femīnais skatiens un kvīrās ilgas: izstādes "Iekāres vārdā" kuratoriālās stratēģijas

Igors Gubenko, PhD, Laura Brokāne

Izstādes “Iekāres vārdā” (LNMM, 2024) kuratori Igors Gubenko un Laura Brokāne iepazīstinās ar izstādes stratēģijām, pētot dzimtes un seksualitātes reprezentācijas Baltijas 20. un 21. gadsimta mākslā. Izstāde pievēršas seksualitātes daudzveidībai laikā, kad autoritāri režīmi gan kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē vardarbīgi apspiež un vajā cilvēkus, kuri identificējas un iekāro citādi. “Iekāres vārdā” pirmo reizi vadošās Lavijas mākslas institūcijas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja –, vēsturē prezentē plašu Baltijas LGBT+ mākslas izlasi, tādā veidā apliecinot atvērtu un iekļaujošu pieeju dzimtes identitātes jautājumiem. Izstāde kritiski izvērtē arī sievietes ķermeņa objektivizēšanu vizuālajā mākslā, fokusu pārvirzot uz sieviešu pieredzes un radošās autonomijas akcentējumu.

 

Organizē:
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija.

Izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023” - Elita Ansone

Izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023”

Elita Ansone, PhD

Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt jau uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (Why Have There Been No Great Women Artists?”). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu, marginalizējot sievietes.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2023. gadā notika plaša sieviešu mākslinieču izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023”, tā pievērsās sieviešu apziņas evolūcijai dzimtes kontekstā. Tika veikts arī statistisks pētījums par sieviešu mākslinieču personālizstāžu proporciju pret vīriešu mākslinieku personālizstādēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas iezīmējās attiecībā 20% pret 80%. Tas lika apšaubīt priekšstatu, ka Latvijas mākslas procesos sievietēm, īpaši okupācijas periodā, bijušas līdzvērtīgas iespējas kā vīriešiem. Lektore pastāstīs par izstādes tapšanu, izpētes procesu, kuratoriālās darbības izaicinājumiem.

Atklāšana (2.d.) - Katrīna Teivāne - Māra Traumane

Katrīna Teivāne - Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra vadītāja, Dr. art.

Māra Traumane - Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas dizaina un arhitektūras institūta pētniece, Mg. art.