Klausītava

20. gs. sākuma lasītājs. Sasniegt, sekot vai virzīt?

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Kristiāna Ābele. Tas mākslas valstībā vairs nav svešinieks: “Mājas Viesa Mēnešraksta” devums vizuālās mākslas izpratnei latviešu sabiedrībā. 1895–1905
Signe Raudive. Grāmatu sludinājumu nozīme izdevēja publiskā tēla veidošanā un lasītāju piesaistē (1918–1940)
Pireta Pergma (Piret Pärgma). Grāmata ikvienam lasītājam. Izdevniecība Loodus un tās darbība 1920.¬–1940. gadā
Kārlis Vērdiņš. Franču kosmopolītiskie bestselleri un latviešu grāmatniecība parlamentārās demokrātijas laikā
Diskusija. Publikas piesaiste 20. gs. sākumā. Izdevējdarbības sekošana sabiedrības tendencēm un iespēja šīs tendences veidot.
Sesiju un diskusiju vada Eva Eglāja-Kristsone
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Diskusija. Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Diskusiju vada: Gustavs Strenga, LNB vadošais pētnieks
Piedalās:
Eva Eglāja-Kristsone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore
Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā
Benedikts Kalnačs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks

Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Nācijas radīšana un pārradīšana: citu valstu pieredze.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Pireta Lotmana (Piret Lotman). Igaunijas vēstures uztvere cariskās Krievijas pēdējos gados: Rakstnieki un vēstures grāmatu izdevēji
Melinda Šimona (Melinda Simon). Autortiesību aizsardzība Ungārijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā
Loreta Vinclovience un Veronika Grininkaite (Loreta Vinclovienė un Veronika Girininkaitė). Darbs Marijas un Jurģa Šlapeļu grāmatnīcā Viļņā 1906.–1949. gadā
Andreass Hedbergs (Andreas Hedberg). Pārdefinējot nāciju: Patriotisms un grāmatu dizains Zviedrijā ap 1900. gadu
Sesiju vada Mārtiņš Mintaurs
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ansis Gulbis: izdevējdarbības milzis.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Viesturs Zanders. Anša Gulbja personība un nozīme latviešu grāmatniecības attīstībā
Kristina Papule. Ansis Gulbis kā laikrakstu un žurnālu izdevējs
Mārtiņš Mintaurs. Anša Gulbja izdevumi politikas teorijā un ideju vēsturē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Sesiju vada Dagnija Baltiņa
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Plenārsēde. Mazas nācijas – lieli jautājumi.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Runā:
Mēliss Frīdentāls (Meelis Friedenthal), rakstnieks un ideju vēstures pētnieks, Tartu Universitāte, Igaunija
Pēteris Bankovskis, mākslas zinātnieks, žurnālists
Sesiju vada: Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Konferences “Izdevējdarbība un nācija” atklāšana.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Vada: Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore
Uzstājas:
Zane Vāgnere, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos
Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts

2024. gada 12. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā “Retumu pasaule” notika saruna “Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts”. Sarunā piedalījās literatūrzinātniece, LNB nozaru informācijas eksperte Madara Āriņa un literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts vadošā pētniece un Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs eksperte Inguna Daukste-Silasproģe.
Saruna bija veltīta Mārtiņa Zīverta (1903–1990) radošajai darbībai un tās interpretācijai padomju okupācijas varas apstākļos. Tika iezīmētas norises dramaturga darbībā t.s. Baigajā gadā, kad Zīverts kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru un izjuta spiedienu jaunās ideoloģijas apliecinošu darbu sarakstīšanā, kam tomēr nepakļāvās. Aktīvāka radošā darbība turpinājās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, kad iestudētas viņa lugas “Nauda”, “Minhauzena precības”, “Vara”. 1944. gada oktobrī, padomju armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju un Zīvertam saprotot, ka palikt Latvijā nav iespējams, viņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, Stokholmu.
Pēc Otrā pasaules kara Mārtiņa Zīverta vārds LPSR tika izņemts no Rakstnieku savienības biedru sarakstiem, brošūrām u. c. materiāliem un netika minēts. 50. gadu otrajā pusē, t. s. atkušņa periodā, tika atļauti dažu Zīverta agrāk sarakstīto lugu iestudējumi – “Minhauzena precības”, “Āksts”, “Ķīnas vāze”. 1980. gadu sākumā parādījās publikācijas periodikā un pieminēta dramaturga 80. jubileja, tomēr pilnībā Zīverta daiļrade Latvijā atpakaļ atgriezās tikai 80. gadu beigās. Mārtiņš Zīverts viesojās arī LPSR.
Mārtiņš Zīverts ir viens no izcilākajiem latviešu dramatiķiem, kurš savā daiļradē mākslinieciski augstvērtīgi risinājis indivīda un varas attiecību problemātiku, uzdevis eksistenciālus jautājumus un iedibinājis kamerlugas žanru latviešu literatūrā.
Ar sarīkojumu Mārtiņa Zīverta fonds aizsāka pasākumu ciklu, kas veltīts dramaturga 125. jubilejai, kura tiks atzīmēta 2028. gadā.

Saturēt tekstu, salikt grāmatu

Teksta izkārtojumu grāmatā nosaka stingra sistēma, kas, gatavojot drukas maketu, paredz teksta, attēlu un dekoratīvo elementu sakārtojumu tiem atbilstošās vietās, gluži kā spēlē Tetris. Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere un dizaineres Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca aktualizē teksta salikuma nozīmi grāmatas pieredzējumā gan no lasītāja, gan grāmatu dizainera skatu punkta.
Pasākums ir daļa no izstādes “Teksts mūs neinteresē” pavadošās programmas. Tā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un ir daļa no latviešu grāmatas piecsimtgadei veltīto pasākumu programmas.

Johann Gottfried Herder: Aus der Welt zurück nach Riga

Wie hat der Aufenthalt in Riga Johann Gottfried Herders Ansichten beeinflusst? Warum beschäftigen sich Politikwissenschaftler heute mit Herders Werken? Braucht man die Aufklärung im 21. Jahrhundert?
Am 8. Februar 2024 diskutierten Eva Piirimäe (Tartu), Kaspar Renner (Potsdam) und Raivis Bičevskis diese Fragen in der Nationalbibliothek Lettlands. Das Gespräch fand im Rahmen des Projekts "Buch und Gesellschaft in Lettland: Europäische Dimension und kultureller Wandel" (LZP-2023/1-0263) statt.

00:00:01 Grussworte von Pauls Daija, Leiter der Forschungsabteilung der Nationalbibliothek Lettlands
00:03:10 Grussworte von Raivis Bičevskis, Professor der Universität Lettlands
00:15:25 Pianist Vladimirs Tarasovs: “Fantasie in G” von Johann Gottfried Müthel
00:21:40 Präsentation: Kaspar Renner, wissenschaftlicher Mitarbeiter der Universität Potsdam, Dissertation “Herder in Riga: Zur Konstellation der frühen philosophischen, homiletischen, pädagogischen und ästhetischen Schriften” (Berlin, 2023)
00:43:38 Präsentation: Eva Piirimäe, Professor der Universität Tartu, Monographie “Herder and Enlightenment Politics” (Cambridge UP, 2023)
01:13:10 Pianist Vladimirs Tarasovs: “Menuet mit 6 Variationen in G” von Johann Gottfried Müthel
01:23:50 Raivis Bičevskis im Gespräch mit Kaspar Renner und Eva Piirimäe
01:51:20 Pianist Vladimirs Tarasovs: “Fantasie in F” von Johann Gottfried Müthel

Zweimal Kant: Immanuel Kant und Johann Heinrich Kant zwischen Königsberg und Kurland

Was wissen wir über Johann Heinrich Kant – Immanuel Kants jüngeren Bruder, der den größten Teil seines Lebens in Lettland verbrachte? Der deutsche Historiker Manfred von Boetticher spricht über die Erkenntnisse aus den Briefen der beiden Brüder und wird von Raivis Bičevskis interviewt. Das Gespräch fand am 24. April 2024 im Rahmen des Projekts "Buch und Gesellschaft in Lettland: Europäische Dimension und kultureller Wandel" (LZP-2023/1-0263) statt.