Klausītava

Opening of the Conference "Publishing and the Nation"

On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
www.gramatai500.lv/en/post/confere…-and-the-nation
Speakers:
Zane Vāgnere, Deputy State Secretary for International Affairs, Integration and Media Policy at the Ministry of Culture of the Republic of Latvia
Andris Vilks, Director of the National Library of Latvia
Renāte Punka, Chair of the Board of the Latvian Publishers Association
Moderator:
Dagnija Baltiņa, Director of the Special Collections Department, National Library of Latvia
The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

Diskusija. Ideju transformācijas. Teksts dažādos mākslas un komunikācijas formātos.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Diskusiju vada Gustavs Strenga, LNB vadošais pētnieks
Piedalās:
Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktore
Viestarts Gailītis, festivāla “Skaņu mežs” direktors
Ieva Morica, fonda atvērtai sabiedrībai DOTS vadītāja
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Diskusija. Pēc 100 gadiem. Jauni izaicinājumi un uzdevumi.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Diskusiju vada Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore

Piedalās:
Vija Kilbloka, apgāda “Zvaigzne ABC” direktore
Alīse Nīgale, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” līdzīpašniece un vadītāja
Džeids Vils (Jayde Will), platformas “Latvian Literature” literārais aģents
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

20. gs. sākuma lasītājs. Sasniegt, sekot vai virzīt?

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Kristiāna Ābele. Tas mākslas valstībā vairs nav svešinieks: “Mājas Viesa Mēnešraksta” devums vizuālās mākslas izpratnei latviešu sabiedrībā. 1895–1905
Signe Raudive. Grāmatu sludinājumu nozīme izdevēja publiskā tēla veidošanā un lasītāju piesaistē (1918–1940)
Pireta Pergma (Piret Pärgma). Grāmata ikvienam lasītājam. Izdevniecība Loodus un tās darbība 1920.¬–1940. gadā
Kārlis Vērdiņš. Franču kosmopolītiskie bestselleri un latviešu grāmatniecība parlamentārās demokrātijas laikā
Diskusija. Publikas piesaiste 20. gs. sākumā. Izdevējdarbības sekošana sabiedrības tendencēm un iespēja šīs tendences veidot.
Sesiju un diskusiju vada Eva Eglāja-Kristsone
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Diskusija. Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Diskusiju vada: Gustavs Strenga, LNB vadošais pētnieks
Piedalās:
Eva Eglāja-Kristsone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore
Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā
Benedikts Kalnačs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks

Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Nācijas radīšana un pārradīšana: citu valstu pieredze.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Pireta Lotmana (Piret Lotman). Igaunijas vēstures uztvere cariskās Krievijas pēdējos gados: Rakstnieki un vēstures grāmatu izdevēji
Melinda Šimona (Melinda Simon). Autortiesību aizsardzība Ungārijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā
Loreta Vinclovience un Veronika Grininkaite (Loreta Vinclovienė un Veronika Girininkaitė). Darbs Marijas un Jurģa Šlapeļu grāmatnīcā Viļņā 1906.–1949. gadā
Andreass Hedbergs (Andreas Hedberg). Pārdefinējot nāciju: Patriotisms un grāmatu dizains Zviedrijā ap 1900. gadu
Sesiju vada Mārtiņš Mintaurs
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ansis Gulbis: izdevējdarbības milzis.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Viesturs Zanders. Anša Gulbja personība un nozīme latviešu grāmatniecības attīstībā
Kristina Papule. Ansis Gulbis kā laikrakstu un žurnālu izdevējs
Mārtiņš Mintaurs. Anša Gulbja izdevumi politikas teorijā un ideju vēsturē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Sesiju vada Dagnija Baltiņa
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Plenārsēde. Mazas nācijas – lieli jautājumi.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Runā:
Mēliss Frīdentāls (Meelis Friedenthal), rakstnieks un ideju vēstures pētnieks, Tartu Universitāte, Igaunija
Pēteris Bankovskis, mākslas zinātnieks, žurnālists
Sesiju vada: Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Konferences “Izdevējdarbība un nācija” atklāšana.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
www.gramatai500.lv/post/konference…rbiba-un-nacija
Vada: Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore
Uzstājas:
Zane Vāgnere, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos
Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts

2024. gada 12. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā “Retumu pasaule” notika saruna “Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts”. Sarunā piedalījās literatūrzinātniece, LNB nozaru informācijas eksperte Madara Āriņa un literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts vadošā pētniece un Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs eksperte Inguna Daukste-Silasproģe.
Saruna bija veltīta Mārtiņa Zīverta (1903–1990) radošajai darbībai un tās interpretācijai padomju okupācijas varas apstākļos. Tika iezīmētas norises dramaturga darbībā t.s. Baigajā gadā, kad Zīverts kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru un izjuta spiedienu jaunās ideoloģijas apliecinošu darbu sarakstīšanā, kam tomēr nepakļāvās. Aktīvāka radošā darbība turpinājās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, kad iestudētas viņa lugas “Nauda”, “Minhauzena precības”, “Vara”. 1944. gada oktobrī, padomju armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju un Zīvertam saprotot, ka palikt Latvijā nav iespējams, viņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, Stokholmu.
Pēc Otrā pasaules kara Mārtiņa Zīverta vārds LPSR tika izņemts no Rakstnieku savienības biedru sarakstiem, brošūrām u. c. materiāliem un netika minēts. 50. gadu otrajā pusē, t. s. atkušņa periodā, tika atļauti dažu Zīverta agrāk sarakstīto lugu iestudējumi – “Minhauzena precības”, “Āksts”, “Ķīnas vāze”. 1980. gadu sākumā parādījās publikācijas periodikā un pieminēta dramaturga 80. jubileja, tomēr pilnībā Zīverta daiļrade Latvijā atpakaļ atgriezās tikai 80. gadu beigās. Mārtiņš Zīverts viesojās arī LPSR.
Mārtiņš Zīverts ir viens no izcilākajiem latviešu dramatiķiem, kurš savā daiļradē mākslinieciski augstvērtīgi risinājis indivīda un varas attiecību problemātiku, uzdevis eksistenciālus jautājumus un iedibinājis kamerlugas žanru latviešu literatūrā.
Ar sarīkojumu Mārtiņa Zīverta fonds aizsāka pasākumu ciklu, kas veltīts dramaturga 125. jubilejai, kura tiks atzīmēta 2028. gadā.